Improvizācijas teātris ir radies ļoti sen – pirms rakstības izgudrošanas –, jo ilgi pirms scenāriju rakstīšanas cilvēki mēdza stāstīt stāstus, tos attēlojot.
Improvizācijas teātris ir radies ļoti sen – pirms rakstības izgudrošanas –, jo ilgi pirms scenāriju rakstīšanas cilvēki mēdza stāstīt stāstus, tos attēlojot.
Gadsimtu laikā bijuši daudzi dažādi improvizācijas stili. Mūsdienu improvizācijas teātra vistiešākais sencis, iespējams, ir «Commedia Dell’ Arte», kas Eiropā bija populārs gandrīz 200 gadu, sākot ar 16. gadsimta vidu. Tēlotāju trupas ceļoja no pilsētas uz pilsētu, sniegdamas priekšnesumus laukumos vai uz pārvietojamām skatuvēm. Dialogi tika improvizēti noteikta scenārija ietvaros.
Vēlāk šis teātra veids no skatuvēm nozuda, līdz viens no otra neatkarīgi vēlreiz to neatklāja divi cilvēki, kas arī veidojuši šo mākslas veidu par tādu, kāds tas eksistē mūsdienās. Tie ir Kīts Džonstons un Viola Spolina.
Džonstons vēlējās rādīt teātri cilvēkiem, kas parasti apmeklē sporta pasākumus un boksa sacensības. Viņš izlēma, ka to iespējams panākt, apvienojot gan teātra, gan sporta elementus, lai veidotu hibrīdu – teātra sportu. Komandas cīnās par punktiem, ko piešķir tiesneši, un skatītāji tiek aicināti uzgavilēt labām ainām. Teātra sporta īpatnība ir tā, ka tiek iesaistīts arī skatītājs.
