Ministru prezidents Valdis Dombrovskis uzdevis atsaukt Kultūras ministrijas (KM) sagatavos noteikumu grozījumus, kas paredzēja būtiski palielināt valdes locekļu algas KM 13 valsts kapitālsabiedrībās.
Dombrovskis uzdeva noņemt šo jautājumu no dienaskārtības. Pēc Dombrovska domām, nav pamatota vienas jomas – valsts kapitālsabiedrību, kas veic valsts deleģētas kultūras funkcijas, – kapitālsabiedrību vadītāju atalgojuma aprēķināšanas kritēriju mainīšana.”Neredzu nevienu argumentu par labu šāda lēmuma pieņemšanai, it īpaši situācijā, kad valsts sektorā strādājošajiem algas tiek mazinātas, kā arī tiek mazināti sociālie pabalsti un pensijas” teica Dombrovskis.Kā ziņots, KM, neskatoties uz vispārējiem taupības apstākļiem, bija sagatavojusi noteikumu grozījumu projektu, kas paredzēja būtiski palielināt valdes locekļu algas tās 13 valsts kapitālsabiedrībās.Kapitālsabiedrībās, kurās valsts kapitāla daļu turētāja ir KM, pašreiz piemērojamo koeficientu 2,2, kas šobrīd nodrošina valdes loceklim (direktoram) maksimālo atlīdzības apmēru 1247,40 latu, tika rosināts paredzēts palielināt līdz 3,6, bet attiecībā uz Latvijas Nacionālās operas valdes locekļa atalgojumu piemērot koeficientu 5.”Ņemot vērā spēkā stājušos regulējumu attiecībā uz mazo kapitālsabiedrību valdes locekļu atalgojuma apmēru, Kultūras ministrija nevar nodrošināt kvalitatīvu nacionālas nozīmes kultūras institūciju, kuras darbojas valsts kapitālsabiedrību juridiskajā statusā, turpmāku vadību,” paskaidrojuma vēstulē apgalvoja noteikumu projekta autors KM Juridiskās nodaļas vadītāja vietnieks Sandis Voldiņš.Pastāvošais atalgojuma līmenis valdes locekļiem, KM ieskatā, “var apdraudēt turpmāku minēto kultūras kapitālsabiedrību kvalitatīvu vadību, nav samērojams ar vienīgā valdes locekļa atbildību par nacionālas nozīmes kultūras institūcijas darbību un atalgojuma līmeni valsts pārvaldes iestāžu struktūrvienību vadītājiem”.Patlaban KM kapitālsabiedrības tiek iedalītas mazo kapitālsabiedrību grupā, bet to vidējais darbinieku skaits pārsniedz MK noteikumu pielikumā noteikto mazai kapitālsabiedrībai raksturojošo darbinieku skaitu – 49 -, toties būtiski atpaliek no noteiktā apgrozījuma – trim miljoniem latu.Ja valdība būtu apstiprinājusi KM iesniegtos noteikumu grozījumus, jau ar šā gada 1.jūliju 50% algas pielikumu saņemtu Dailes teātra, Nacionālā teātra, Latvijas Nacionālā simfoniskā orķestra, Valmieras Drāmas teātra, Mihaila Čehova Rīgas Krievu teātra, Jaunā Rīgas teātra, Daugavpils teātra, Latvijas Leļļu teātra, Rīgas cirka, Valsts akadēmiskā kora “Latvija”, “Latvijas koncertu” un kamerorķestra “Kremerata Baltica” valdes locekļi (direktori), bet Latvijas Nacionālās operas direktora alga būtu 2,5 reizes lielāka.Valsts ieņēmumu dienesta publiskoto amatpersonu ienākumu deklarāciju bāze liecina, ka 2008.gadā Latvijas Nacionālās operas valdes loceklis Andrejs Žagars algā saņēmis 42 703, Nacionālā teātra direktors Ojārs Rubenis – 34 760, Valsts akadēmiskā kora “Latvija” direktors Māris Ošlejs – 24 784, kamerorķestra “Kremerata Baltica” direktore Ingrīda Zemzare – 21 773 latus.
