Ņemot vērā lielo bezdarbnieku skaitu, kuriem ir augstākā izglītība, Labklājības ministrija (LM) uzskata, ka šiem cilvēkiem būtu jāpārkvalificējas uz augstāko profesionālo izglītību. Arī nākotnē LM labas perspektības redz sabiedrībā pieprasītu profesiju pārstāvjiem – atslēdzniekiem, ūdens apgādes speciālistiem, veco un slimo ļaužu palīgiem, un citiem, nevis pašreizējiem “modes profesiju” bezdarbniekiem – sabiedrisko attiecību speciālistiem, reklāmas menedžeriem, sociālās zinātnes darbiniekiem, ekonomistiem.
LM Darba departamenta direktors Imants Lipskis intervijā laikrakstam “Latvijas Avīze” atzīst, ka LM skatījumā “varētu būt piecas sešas nozares, kurās saredzam potenciālu nākotnes darba spēkam. Piemēram, saistībā ar sociālo sektoru. Sabiedrība noveco, daudziem veciem un slimiem cilvēkiem būs nepieciešami asistenti, pavadoņi, palīgi. Bezdarbnieki varēs pārkvalificēties un strādāt aprūpes namos vai pašvaldību sociālajos dienestos, palīdzot vientuļajiem, slimajiem un pensionāriem.””Arī atslēdznieki ļoti vajadzīgi. Svarīga nozare, kuru mēs proponējam, ir saistīta ar ūdens apgādi, notekūdeņiem, atkritumu apsaimniekošanu, sanāciju. Infrastruktūra ir novecojusi, jebkurā brīdī ar tehniskiem risinājumiem saistītas sistēmas var sabrukt. Vajadzīgi speciālisti profesionāļi, kas to visu apkalpos,” pauž Lipskis.”Kas noticis pēdējos gados ar profesionālo izglītību? Vidusskolās, man jāsaka godīgi, nenotiek tāda atlase kā Eiropas vidusskolās. Tur vidusskolu izvēlas tikai tie audzēkņi, kuriem ir perspektīva startēt augstskolā. Normālā valstī profesionālā izglītība ir prestiža. Arī pie mums proporcijām tagad būtu jāmainās. Bet ko mēs redzam? Profesionālajās vidusskolās un arodvidusskolās šogad uzņemamo audzēkņu skaits nevis palielināts, bet krasi samazinās – no 11 un 12 tūkstošiem uz 7,5 tūkstošiem,” pauž Lipskis.
