Salīdzinājumā ar citu reģionu iedzīvotājiem, tieši Zemgalē 56 procentiem respondentu visvairāk naudas pietrūkst lielāku pirkumu iegādei, liecina Naudas plānošanas centra (NPC) un «GE Money Bank» veiktais sabiedriskās domas pētījums.
Līdzīga problēma skar 45 procentus vidzemnieku, 33 procentus Latgales reģiona iedzīvotāju un 32 procentus Rīgas un Pierīgas, kā arī Kurzemes puses respondentu.«Lai arī ir grūti mainīt paradumus un atteikties no iepriekš ierastās dzīves, kad lielāku pirkumu iegāde bija ikdienas sastāvdaļa, situācija šobrīd ir mainījusies. Tomēr svarīgi būtu atcerēties, ka dārgāku pirkumu iegāde arī šobrīd ir iespējama, tikai šīs lietas iegūšanai nepieciešams pielikt lielākas pūles – veikt rūpīgu budžeta un šādu pirkumu plānošanu, atrodot veidus, kā varam ietaupīt, lai šo naudu lielākiem pirkumiem uzkrātu,» stāsta Naudas plānošanas centra vadītāja Signe Bierande.Pētījuma dati liecina, ka Zemgalē, tāpat kā Latgalē, savu budžetu regulāri plāno puse iedzīvotāju, savukārt 39 procenti to dara reizēm. Tikmēr Kurzemē savu budžetu regulāri plāno 52 procenti respondentu, Rīgā un Pierīgas reģionā – 47.Atbildot uz jautājumu, kas ietekmējis iedzīvotāju rīcības maiņu, 66 procenti zemgaliešu un 67 procenti vidzemnieku kā galveno iemeslu min «nestabilo situāciju valstī», savukārt latgalieši (76%), Rīgas un Pierīgas iedzīvotāji (61%) un kurzemnieki (56%) – ienākumu samazināšanos. «Visu reģionu iedzīvotāji šobrīd ir kļuvuši pragmatiskāki un naudu vairāk asociē ar obligāto maksājumu veikšanu, nevis pārticību un bezrūpību. Piemēram, 39 procenti zemgaliešu nauda saistās ar obligāto maksājumu veikšanu, 30 procentiem – ar pārticību un bezrūpību. Šobrīd ir būtiski atcerēties, ka nauda nav viss un iespējams arī atpūsties, izklaidēties un justies labi, netērējot lielus līdzekļus,» teic «GE Money Bank» Komunikāciju daļas vadītāja Nora Grase.Aptauju veica sabiedriskās domas pētījumu centrs SKDS, un tajā piedalījās 600 Latvijas iedzīvotāju.
