Laulības dzīves sadzīviskās problēmas 20. gadsimts piedāvā risināt ar zinātniskām metodēm: ir daudz profesiju (psihologi, seksopatologi utt.), kuru sūtība un arī ienākumu avots ir veicināt laimi un produktivitāti sabiedrības mazākajā «institūcijā».
Laulības dzīves sadzīviskās problēmas 20. gadsimts piedāvā risināt ar zinātniskām metodēm: ir daudz profesiju (psihologi, seksopatologi utt.), kuru sūtība un arī ienākumu avots ir veicināt laimi un produktivitāti sabiedrības mazākajā «institūcijā». Vienīgā problēma, par kuru var droši teikt – tā nav pa zobam pat mūsdienu zinātnei, ir nespēja atrisināt ģimenes «svētnīcā» laulāto nesaderību, kas rodas no absolūti nesamērīgiem «instrumentu» parametriem. Ātrāk vai vēlāk tad nākas kopdzīvi šķirt vai iekārtot atsevišķas «svētnīcas».
Nu jau trešo gadu mocībām pakļauta «laulība», kurā ar neatbilstošiem parametriem tika savienoti Lielās ielas 27. nama iedzīvotāji un kafejnīca «Lobo». Pie tam, «laulības ceremonijā» pie «altāra» stājās tikai viena puse – kafejnīcas saimnieki SIA
«Larus-L», bet otra (mājas iedzīvotāji, kurā kafejnīca iekārtota) par notikušo uzzināja brīdī, kad «Lobo» sāka pakļaut viņu dzīvi kā dienu, tā nakti saviem priekšstatiem.
Jau gadiem ilgi mājas iedzīvotāji mostas, atskanot kārtējam patafona rēcienam un bezpalīdzīgi piebalso: «Life is life!» Zobus tie mazgā dungojot «O, sole mio…», bet, verot ķemertiņa durvis, tos pavada «omnibuss, omnibuss, iebrauc manā dārzā kluss, izbradājis tomātus, redīsus un burkānus…». Gadās, ka uzsprāgst kāds spēkrats pie nama, un iedzīvotāji no rīta aplūko tā atliekas tuvējā kokā. Modernā māksla – spriež pie visa pieradinātie iemītnieki un gaida nākamo priekšnesumu. Gadās, ka kafejnīcas klienti turpat zem iedzīvotāju logiem pārskaita zobus cits citam mutē. Demokrātija – domā pret savu gribu pielaulātie un saslauka zobus un asinis. Gadās, ka «Lobo» apmeklētāji pīppauzes laikā iznāk svaigā gaisā un viens otru «bagātina» ar pēdējām anekdotēm, kuras pavada trīsstāvīgi sajūsmas saucieni un piekrišanas elsas. Intelektuāļi – nodomā pamodinātie un atkārto iemigšanas procedūru.
Savu sajūsmu par «demokrātiju», «moderno mākslu», «intelektuāļiem» utt. mājas iedzīvotāji neskaitāmas reizes pauduši pilsētas tēviem un dažādām institūcijām. Papīra žūkšņi ceļo no viena ierēdņa pie otra, tiek skaidrots, līdzjūtīgi šūpotas galvas, nobirst pat pa kādai asarai varas kalpa nocietinātajā dvēselē («Bagāts viņš, bet mīkstu sirdi…»), taču laulāto savstarpējo attiecību sakārtošanas «process» nav pavirzījies ne par sprīdi. Tieši otrādi, perfomances turpinās.
Jelgavas pilsētas Prokuratūra 1996. gada augustā mājas iedzīvotāju iesniegumu aizsūta Domes priekšsēdētājam Uldim Ivanam. Tā paša gada augustā toreizējais Domes priekšsēdētāja vietnieks Viktors Valainis atbildes vēstulē skaidro, ka «iesniegums jau vairākkārt skatīts pašvaldības tirdzniecības licencēšanas komisijā» un ierosina dzīvokļos veikt «papildus trokšņa mērījumus pēc saskaņošanas ar LM Vides veselības departamenta Jelgavas Vides veselības centra vadītāju Juri Volostņikovu». Trokšņa mērījumi nav veikti līdz pat šai dienai… Taču municipālā policija (MP) apciemo «Lobo» bieži – cik tieši reizes, tādas statistikas MP gan nav. MP priekšnieks Fēlikss Jasens kā ilustrāciju šai problēmai min vienu no neskaitāmajām reizēm, kad mājas iedzīvotāji izsaukuši MP. Pulksten viens naktī, kafejnīcā sēž četri «brekši» un «kaifo»; policists jautā: kāpēc tik skaļi?; bārmenis atbild: kur jūs dzirdat mūziku?!; lūk, četri liecinieki, viņi visi apgalvos: mūzikas nav…
MP priekšnieks plāta rokas – ko tad mēs, tas jālemj Domei. Savukārt Domes administratīvās komisijas vadītāja Nadežda Dudaševa spriež (1999. gada janvārī), ka MP darbinieki īsti neprot uzrakstīt protokolus. Vai protokolos būtu tas suns aprakts? Ja N.Dudaševas izteikums atbilst patiesībai, varbūt ir vērts iemācīt protokolus rakstīt?
1998. gada novembrī uz mājas iedzīvotāju iesniegumu atbild Domes arhitektūras un pilsētbūvniecības nodaļa. No šīs atbildes izriet, ka «kafejnīcai «Lobo» ar Domes 1997. gada 26. jūnija lēmumu aizliegts lietot skaņas aparatūru pēc plkst. 23». Lēmuma izpildi kontrolējot MP. Tiešām, atbilstoši izsaukumiem tā kontrolē šā lēmuma izpildi. Lēmums, kā to liecina MP, netiek (!) pildīts, par to liecina MP uzrakstītie administratīvie protokoli.
Domes būvinspekcija ir izsniegusi SIA «Larus-L» rīkojumu, kurā uzdots izstrādāt projekta dokumentāciju kafejnīcas pārbūvei, paredzot pastiprinātu skaņas izolāciju. Taču šāda projekta nav.
Turklāt, kā skaidro būvinspektors Jānis Kozlovskis, SIA
«Larus-L» ir patvaļīgi kafejnīcu pārprofilējusi par naktsbāru. Atbildību par šādu nelikumīgu rīcību paredz Administratīvo pārkāpumu kodeksa 152. pants («Par patvaļīgu ekspluatāciju…»). Lieta par šo nelikumību būtu jāierosina būvinspekcijai. Ko tā dara? Neko! «Mēs jau te darīt darīsim, bet…» Tikmēr citos Domes kabinetos tiek lemts par «Lobo» telpu privatizāciju.
Secinājums ir viens: iedzīvotāju tiesības tiek rupji ignorētas, bet Domes «aparāta» un ierēdņu impotence šajā gadījumā ir tik acīmredzama, ka liek domāt par «Lobo» lobismu.
