Latviešu tautas pasakā gudrais zemnieks apmuļķo kungu, apmainot tā kažoku pret savu zvejas tīklu.
Latviešu tautas pasakā gudrais zemnieks apmuļķo kungu, apmainot tā kažoku pret savu zvejas tīklu. Zemnieks ieskaidro, ka viņam ir daudz siltāk nekā kungam kažokā, jo, redz, aukstums caur tīklu ātri ienākot iekšā, bet pēc tam tikpat ātri izejot ārā.
Vai V.Krištopana sastādītā pasaka par sabalansēto budžetu bez liela deficīta arī būtu mēģinājums apmuļķot savu kaklakungu (šoreiz vēlētāja izskatā), protams, ir diskutējams jautājums. Tomēr jautājuma būtība nemainās – vai tiešām nevarēja iztikt bez budžeta deficīta? Šogad fiskālā deficīta apjoms sasniedz 3% no NKP, kas ir pēdējā pieļaujamā norma attīstītajās ES valstīs.
Ziedokļi uz NATO altāra
Lai gan vairums politiķu un Latvijas iedzīvotāju skaidri apzinās, ka iestāšanās Ziemeļatlantijas aliansē tuvākā nākotnē ir tikpat nereāla kā mūžīgā miera noslēgšana ar Krieviju, tomēr tiem ir jārēķinās ar to, ka citiem mērķiem tik ļoti vajadzīgajai naudiņai jāaizplūst armijas vajadzību apmierināšanai. Pretējā gadījumā džeimstaunveidīgie fondi var izlaist kārtējo pīli par Latvijas vēlmi biedroties ar lielo kaimiņu. Faktiski nauda, ko paredzēts izmaksāt armijas vajadzībām (34,4 milj. latu), varētu tikt uzskatīta par ieguldījumu rietumu valstu labvēlības nodrošinājumā bez jebkāda garanta par to atpakaļ saņemt reālu pakalpojumu, piemēram, Latvijas iekļaušanu NATO.
Daudzus savukārt satrauc tas, ka jaunajā budžeta projektā Latvijas aizsardzības vajadzībām netiek iedalīts tik līdzekļu, cik vajadzētu, lai apmierinātu ārvalstu kāri iejaukties Latvijas politikā. «Vajadzīgās» summas – 1% no Latvijas kopprodukta – vietā paredzēts tikai 0,89 %.
Lika pagaidīt
Jau pagājušā gada nogalē finansu ministrs I.Godmanis paziņoja, ka Krievijas ekonomiskās krīzes dēļ 6. Saeimas izstrādātajā budžeta projektā 1999. gadam radies 32 milj. latu liels «caurums». Lai to aizlāpītu un īstenotu papildus ieplānotos projektus (vēl 80milj. latu), tika nolemts Valsts autoceļu fondam naudu piešķirt nevis no pamatbudžeta, bet gan aizdevumu veidā. Nolemts palielināt ienākumus arī no privatizējamajiem objektiem un valsts nekustamā īpašuma pārdošanas. Diezgan īpatnējs budžeta lāpīšanas veids, jo šādi līdzekļi būtu jānovirza vienreizējo maksājumu kārtošanai, piemēram, valsts ārējo parādu dzēšanai, nevis kārtējo izdevumu segšanai.
Valstī šobrīd saskatāma nepatīkama tendence – parādu palielināšanās un līdz ar to lielāki Finansu ministrijas izdevumi, kas saistīti ar šo parādu procentu maksājumiem. Salīdzinoši ar pagājušo gadu parāds ir pieaudzis par trešdaļu, kas tikai darīs smagāku nākamo valdību slogu.
Lai palielinātu valsts ienākumus, paaugstināts arī akcīzes nodoklis automašīnām, dārgmetāliem, dārgakmeņiem un ieviests nodoklis mazutam. Turklāt, lai novērstu deficītu, valdība plāno ne tikai palielināt budžeta ienākumus, bet arī samazināt izdevumus. No finansējuma vajadzēja šķirties Kultūrkapitāla fondam (1milj. latu apmērā) un vēl neizveidotajām īrestiesām. Valdība lika pagaidīt arī skolotājiem, kuriem šogad būs jāiztiek bez algu paaugstinājuma.
Pensionāri – bez pensijām?
Sociālajā budžetā uz nenoteiktu laiku atstāts 30 milj. latu liels iztrūkums, kas it kā tikšot kompensēts ar pagājušā gada pārpalikuma un aizņemšanās palīdzību. Nedod, Dievs, aizkavēsies pensiju izmaksas, – tad jaunajai valdībai jākrīt…Arī investīciju sadalē finansisti nav izcēlušies ar sevišķu novatorismu – visi līdzekļi pārsvarā sadalīti lielāko pilsētu starpā (Rīgai – vairāk nekā puse, Ventspilij – 28 milj. latu).
Pirmais valdības pārbaudījums izturēts godam – budžets apstiprināts pirmajā lasījumā. Nav nekāda pamata uzskatīt, ka notiks būtiski satricinājumi ar šo likumu saistītajā sektorā – LSDA, šķiet, ir ieguvusi maksimālo (vismaz pagaidām) labumu no valdības un pašlaik godprātīgi pilda savu doto solījumu atbalstīt budžeta projektu. Vismaz šajā «sāpīgajā» jautājumā ir rasts kompromiss, un cerams, ka līdz nākamā prezidenta vēlēšanām valdības darbā nebūs būtisku satricinājumu.
