Pirmdiena, 15. decembris
Johanna, Hanna, Jana
weather-icon
+6° C, vējš 1.34 m/s, R vēja virziens
ZZ.lv bloku ikona

Bišu vaska sveču lējēja stāsts

Biteniekiem Sveču dienā saules gaiss nepatika, bet apmācies un sniegu pārslas, jo tad bites izdodoties.

«Biteniekiem Sveču dienā saules gaiss nepatika, bet apmācies un sniegu pārslas,
jo tad bites izdodoties.
Tā kāds bitenieks dzied:
Labāk vilku ieraudzīju
Nekā sauli atspīdam.»
(Pēteris Šmits. «Latviešu tautas ticējumi», IV sēj.)
«Esmu biškopis»
Mani sauc Jānis Vainovskis, esmu biškopis, 28 gadus vecs, precējies, divu bērnu tēvs. Ka būšu biškopis, zināju jau, mācīdamies 7. klasē.
Šobrīd apkopju gandrīz 70 bišu saimju. Ar sveču liešanu sāku nodarboties 1997. gada nogalē neilgi pirms Ziemassvētkiem. Neesmu ne pirmais, ne vienīgais, kurš lej vaska sveces. Šo ideju aizguvu no biškopja valmierieša Valda Beļinska, kurš to savukārt aizņēmies no Eiropas.
Sveču liešanai abi izmantojam no Vācijas vestas formiņas un krāsas.
«Bites nedzīvo kā cilvēki»
Vasks ir bites organismā pārstrādāts medus. Tas ir bišu celtniecības materiāls. Lai bite saražotu 1 kg vaska, viņai jāpatērē 4 kg medus.
Bites nedzīvo kā cilvēki – apgūst vienu profesiju un tajā arī visu mūžu strādā. Bites katrā vecuma posmā dara citu darbu, savā īsajā mūžā apgūstot un strādājot visās bišu valstībā nepieciešamās profesijās. Visi pienākumi ir stingri sadalīti pa vecuma posmiem.
Skaitot no oliņas izdēšanas brīža, bite vidēji dzīvo 51 – 55 dienas (21 dienu bite attīstās no oliņas un tā īsti dzīvo tikai 30 – 35 dienas) vasarā un piecus sešus mēnešus ziemā.
Visilgāk dzīvo bišu māte – līdz pat sešiem gadiem. Bites īsais mūžs tiek izskaidrots ar to, ka tā ļoti smagi strādā – lai spētu strādāt, daudz jāēd, bet pārmērīgi liela barības daudzuma pārstrādāšana veicina organisma novecošanos.
Tieši vaska ražošana esot bitei vissmagākais darbs, un, to darot, bite noveco visstraujāk. Vasku bite ražo mūža pirmajā pusē.
Vaska svecītes ārstē
Salīdzinājumā ar parafīna svecēm vaska svecēs ir vairāk kaloriju, tās lēnāk izdeg (kaut arī vaska svecēm nepieciešama resnāka dakts nekā parafīna svecēm) un izdala vairāk siltuma.
No vaska izlieta eglīšu svecīte vidēji deg pusstundu ilgāk nekā tāda paša izmēra parafīna svecīte. Garās, pītās sveces deg 9 stundas, vidējās – 6 stundas, bet mazās – nepilnas divas. Lielā, resnā svece deg 30 stundu, «bišu namiņš» – 12 stundu (sk. foto).
Vasks satur ap 300 dažādu vielu, daudzas no tām, svecei degot, smaržu veidā izdalās telpā. Vielas, ko izdala silts vasks, labvēlīgi iedarbojas uz elpošanas ceļiem. Lai vaska sveču ārstniecisko efektu pastiprinātu, es gatavoju svecītes, kuras visriņķī apbārstītas ar propolisa miltiem. Vasku izmanto arī kosmētikā, pievienojot dažādiem krēmiem un ziedēm.
Vaska sveces var būt dažādos toņos – no ļoti gaiši dzeltenām, gandrīz baltām līdz pat koši dzeltenām vai pavisam tumšām.
Krāsas intensitāti nosaka šūnās palikušo ziedputekšņu, medus un bišu maizes daudzums. Šie bišu produkti nosaka arī vaska smaržu – pats vasks tikpat kā nesmaržo.
Vaska svecīte ir mīkstāka un elastīgāka nekā parafīna svece, tādēļ tās tik viegli nelūst.
Vaska svecēm ir vēl tāda interesanta īpašība – aukstā telpā tās it kā nosarmo, bet siltumā atgūst spožumu.
Nosarmojušu sveci var arī noslaucīt, tādējādi panākot māksliniecisku efektu, jo nelīdzenā virsmā vietām saglabājas apsarmojums.
Arī vaska sveces no ārpuses var krāsot ar speciāli vaskam paredzētām krāsām, taču to daru ļoti reti, jo, manuprāt, to dabiskā krāsa ir daudz skaistāka.
«Laikietilpīgs un patīkams darbs»
Pirms lej sveces, vasku attīra no dažādām sīkām, nevajadzīgām daļiņām un ūdens. Ja vaska dzidrināšana netiek veikta, svece degot sprakšķ. Dzidrināto vasku skalda pa gabaliņiem un izkausē, tad salej formiņās, kurās vispirms ieliek dakti. Kad svece atdzisusi, to izņem no formiņas, nolīdzina apakšu – un svece gatava. Ļoti laikietilpīgs un patīkams darbs.
Formiņas izvēlos tādas, kādas, manuprāt, patiks cilvēkiem. Citu sveču lējēju pieredze liecina, ka latviskajai mentalitātei tuvākas ir vienkāršākas formas sveces. Kaut kas mazliet īpašs manā sveču kolekcijā ir peldošās rozītes, kuras gatavoju speciāli Valentīna dienai. Tām tikai ir viens trūkums – tās neizdeg līdz galam. Taču šo atlikušo vaska gabaliņu var ielikt grāmatu vai drēbju skapī, un vienmēr, kad vērsiet skapja durvis, jums pretī uzvirmos brīnišķīga smarža.
Bijām ieplānojuši gatavot lielas, krāsainas, ekskluzīvas sveces, taču iznāca pārāk dārgi.

ZZ.lv bloku ikona Komentāri

ZZ.lv aicina interneta lietotājus, rakstot komentārus, ievērot morāles, ētikas un pieklājības normas, nekūdīt uz vardarbību, naidu vai diskrimināciju, neizplatīt personas cieņu un godu aizskarošu informāciju, neslēpties aiz citas personas vārda, neveikt ar portāla redakciju nesaskaņotu reklamēšanu. Gadījumā, ja komentāra sniedzējs neievēro minētos noteikumus, komentārs var tikt izdzēsts vai autors var tikt bloķēts. Administrācijai ir tiesības informēt uzraudzības iestādes par iespējamiem likuma pārkāpumiem. Jūsu IP adrese tiek saglabāta.