Uzņēmēji, dodoties uz Rietumeiropu, izvairās no Latvijas vārda pieminēšanas, jo partneri Eiropas rietumdaļā uztraucas par Latvijas uzņēmējdarbības vides drošību, jo ar nedrošiem uzņēmumiem neviens biznesu veidot nevēlas.
Lielākoties Latvijas vārds Eiropā un pasaulē pēdējā laikā izskanējis saistībā ar dziļo ekonomisko lejupslīdi.Raidījumam «deFacto» «Stendera ziepju fabrikas» pārstāvis Jānis Bērziņš par piemēru situācijas raksturošanai min uzņēmuma ķīmiķa dalību starptautiskā konferencē Skandināvijā, kur viņam sagatavota piespraude, uz kuras uzrādīta piederība Lietuvai, lai gan anketā bija norādīta Latvija. «Organizatori bija domājuši, ka viņš ir kļūdījies, rakstot valsti, jo, vai tad tiešām no Latvijas kāds kaut kur brauc?! Tāds nedaudz traģikomisks gadījums…» norāda J.Bērziņš. Viņš arī norāda, ka sadarbības partneri Rietumeiropā, kas vēlējušies ārvalstīs atvērt «Stendera ziepju fabrikas» veikalus, vilkuši kopā līguma plusus un mīnus, un kā viens no mīnusiem bijis arī Latvijas tēls. J.Bērziņš norāda, ka «Stendera ziepju fabrika» sevi pozicionē, kā «ražotāju no Ziemeļeiropas».Uzņēmuma «Liepājas papīrs» valdes priekšsēdētājs Jānis Vilnītis norāda, ka sarunās ar ārvalstu partneriem sākotnēji netiek runāts par produktu kvalitāti, servisu vai cenu, bet gan apspriests tas, kas notiek Latvijā. Tiek jautāts, vai Latvijā vispār vēl pastāv kaut kāda uzņēmējdarbība, vai ir bankas un vai vēl vispār ir naudas. «Tas rada uzņēmējdarbībā nedrošību, bet nedrošība nozīmē to, ka neviens biznesu negrib veidot,» tā J.Vilnītis.Db.lv jau vēstīja, ka Latvijas poligrāfijas izstrādājumu ražotājs «Liepājas papīrs» pārveido uzņēmuma mājas lapu, atsakoties no latviešu valodas un simbolu «lv» interneta adresē aizstājot ar «com».J.Vilnītis neslēpj, ka pirmās sarunas ar potenciālajiem partneriem ārvalstīs notiek tā, lai uzņēmuma izcelsmes valsts nebūtu pamanāma. Tāpēc pirms uzņēmuma izcelsme atklājas, ir jāpierāda, ka tas ir konkurētspējīgs un kvalitatīvs.
