Šodienas apstākļos, kad pilsētas budžetā ir tikvien naudas, lai Siltumtīklu uzņēmumu un Domes administrāciju balstītu, šķiet, lieki runāt par nopietnām investīcijām tūrisma attīstībā: tā ir viena no nozarēm, kas prasa prāvus kapitālieguldījumus.
Šodienas apstākļos, kad pilsētas budžetā ir tikvien naudas, lai Siltumtīklu uzņēmumu un Domes administrāciju balstītu, šķiet, lieki runāt par nopietnām investīcijām tūrisma attīstībā: tā ir viena no nozarēm, kas prasa prāvus kapitālieguldījumus, taču daudzmaz jaušamu atdevi sniedz labi ja trim vai četriem gadiem. Turklāt reizēm šī atdeve vispār latos nav mērāma. Un tomēr pilsētas un Zemgales attīstības koncepcijā tūrismam ierādīta visai redzama vieta. Vienīgi deputāti šajos dokumentos ielūkojas reti. Piemēram, pilsētas lidlauku un gandrīz jau uzbūvēto RAF stadionu Pārlielupē jau labi sen kā pasteidzās privatizēt, taču reāla darbība, kas spētu ieinteresēt uzņēmējus un veicinātu apmeklētāju pieplūdumu, tātad arī papildu līdzekļu nonākšanu pilsētas kasē, vēl aizvien nav uzsākta. Tāpat pilsētas centrā privatizēti visi veikali, frizētavas un citi pakalpojumu objekti, taču prestiža mājvieta tūrisma informācijas birojam, kur ērti varētu piebraukt ar transportu, nav atrasta. Un vai vispār Jelgavas centrā ir tāda vieta, kur vairākus lielgabarīta tūristu autobusus novietot, kur ceļotājam pilsētas plānā ieskatīties? No tālienes atbraukušos ciemiņus bieži vien visvairāk interesē gluži praktiskas lietas: kur apmainīt valūtu, kur nomazgāties un naktsmītni dabūt, kur iepirkties, paēst un medicīnisko palīdzību saņemt, kur telti uzsliet vai tenisu uzspēlēt. Diemžēl šāda informācija, turklāt vairākās svešvalodās, par mūsu pilsētu un rajonu tik viegli nav nemaz atrodama.
Interesanti, cik pilnvērtīgu informāciju par Jelgavu mājas lapā var gūt interneta lietotāji? Liepājā, piemēram, gan arhitektūras gadagrāmata izdota, gan stadionā starptautiski futbola mači sarīkoti ar skatītāju pārpilnām tribīnēm, gan ledus halle uzbūvēta, kur ne vien hokeju spēlē, bet arī plaša mēroga komercizstādes rīko. Turpretī Jelgavā ar dežūrfrāzi «mums nav naudas» ne viena vien laba ideja «nokauta». Atcerēsimies jelgavnieka Jura Studenta presē publicēto domu par starptautiska izstāžu centra izveidi nepabeigtajā 5. vidusskolas peldbaseina jaunbūvē. Un vēl svarīgi, ko cilvēki runā par Jelgavu un tās sakoptību. Iebraucot pilsētā, daži savdabīgi akcenti ir pamanāmi: baltā kaza pie DUS Brīvības bulvārī, baltā vāze zālienā starp abiem tiltiem, panno ar uzrakstu «Sveicam Jelgavā», kā arī pils spoguļattēls Lielupes ūdenī. Bet nevar nepamanīt nezāļu sēklinieku lauku starp Lielupes labo krastu un Cukura ielu. Tāpat godu nedara mūždien nesakoptā Rūpniecības ielas apkaime posmā no Slimnīcas līdz Tērvetes ielai. Starp citu, tieši šajā virzienā tūristu plūsma drīz palielināsies, jo vasarā plānots noasfaltēt atlikušo ceļa posmu starp Zaļeniekiem un Tērveti.
Viesu uzņemšanai aizvien piemērotāka kļūst Jelgavas pils. Tās cokolstāvā jau tagad ir viss nepieciešamais starptautisku semināru un konferenču rīkošanai, to dalībnieku ēdināšanai. Turpat līdzās apskatāmas Kurzemes hercogu kapenes. Vēl šajā spārnā iederētos novadam raksturīgs mūsdienu tēlotājas mākslas darbu salons. Nesen izremontēta pils Zelta zāle, kur mājvieta ir augstskolas vēstures muzejam. Līdz septembrim jāpabeidz aulas remonts. Ja vien neapsīks valsts piešķirtās ikgadējās investīcijas pils atjaunošanai, speciālisti lēš, ka jaunās tūkstošgades pašā sākumā varēs jau sākt domāt par pils fasādes remontu. Vienīgi problemātiska kļūst autotransporta novietošana pils apkaimē.
Dīvaini, bet asociācijas «Lauku ceļotājs» katalogā kā vienīgais mūspuses objekts jau ilgāku laiku tiek ievietota lauku sēta «Kalna Būriņi», kas būtība atrodas pilsētas teritorijā. Taču rajona robežās, izņemot vairākas pilis un muižas, kā arī dažu literātu un mākslinieku piemiņas vietas, tūristu uzņemšanai piemērotu objektu nepietiek. Un ja arī ir, tie sabiedrībā ir nezināmi, jo trūkst nepieciešamo norādes zīmju un reklāmas. Zaļenieki, šķiet, ir vienīgais pagasts rajonā, kur pašā centrā autobusu pieturvietā ir redzama shēma ar nozīmīgākajiem tūrisma objektiem apkaimē. Taču norāde ar burtu «i» varētu vest uz ikvienu no pagasta bibliotēkām, jo kurš gan cits, ja ne bibliotekārs ceļotājam labāk varēs sniegt vajadzīgo informāciju gan par novada kultūrvēsturi, gan par servisa iespējām pagastā. Zaļeniekos labi ievērots ir viesu nams «Magone» ar naktsmītnēm un ēdināšanu. Ar laiku par tūristu iecienītu vietu varētu kļūt Imantam Parfenovičam piederošās mājas «Aptiekas» ar labi koptu ainavu, savdabīgu stādu audzētavu līdzās. Vilces pagastā par tūristu uzņemšanu nopietni domā «Krūmaļu» saimnieki Irma un Nikolajs Laščenko. Pavisam drīz tūrisma apritē iekļausies Jāņa Čakstes «Auči» Sidrabenes pagastā ar kuģīšu piestātni Lielupē, ar vēstures ekspozīciju, konferenču zāli un labu virtuvi. Ekskursantiem aizvien pievilcīgākas pamazām kļūst Aspazijas «Daukšas», toties Ģederta Eliasa «Zīlēni», kas tagad ir Platones pagasta īpašums, paliek tādi kā aizmirstāki. Neapkurinātās telpas pamazām bojājas, ekspozīcija pazudusi, apkārtne aizaug, jo nav kas to īsti apkopj. Taču apmeklētāji šeit iegriežas pat ziemas baltajās dienās.
Ja vien valdība atbalstīs sešu rajonu pašvaldību iesniegto projektu par Kurzemi un Zemgali vienojoša autoceļa no Jaunpils līdz Jēkabpilij izbūvi, jaunas tūrisma aktivitātes gaidāmas visa šā maršruta garumā, arī mūsu rajonā.
Bauskas rajona Padomes priekšsēdētājs Gunvaldis Rozenbaums kādā saietā ņēmās apgalvot, ka tikai pieci līdz astoņi procenti no reģistrētajām lauku saimniecībām lauksaimniecisko ražošanu balsta uz komerciāliem pamatiem. Pārējie saimnieki agri vai vēlu būs spiesti domāt par cita veida nodarbēm, arī par pievēršanos tūrismam. Tāpēc šiem cilvēkiem jau laikus ir vajadzīga informācija par to, cik lieli kapitālieguldījumi nepieciešami, lai ilgam laikam uzbūvētu tūristiem piemērotu viesu namu, cik izmaksās viena tūrista izmitināšana un cik lielu peļņu no tā varēs gūt.
Tērvetē ir izveidots pagasta attīstības fonds, kura dibinātāji domā, kā pie naudas tikt. Pagasta vecākais kā fiziska persona ir viens no dibinātājiem, bet pašvaldība fondam tāpat atbalstu neliedz, protams, atbilstoši savai rocībai. Taču deputātus nav viegli noskaņot tūrismam par labu. Ne velti Edvīns Upītis, pagasta Padomes priekšsēdētājs, savus deputātus pa Mazsalacu un Tērvetes ainavu parku izvadājis. Savukārt Kurzemē Rendas, Abavas, Matkules, Kandavas pagastu, kā arī Kandavas un Sabiles pilsētu pašvaldības vēl pirms apvienošanās sadarbojās kopīgā programmā «Abava», veidoja vienotu tūrisma maršrutu. Vieni varēja piedāvāt naktsmītnes un saunu, otri – ēdināšanu un kempingu, trešie – izjādes ar zirgiem utt. Bet maršruts kopumā iznāca interesants.
Bauskā izstrādāts projekts «Bauska – Latvijas sauszemes vārti». To veicis Bauska pils muzeja direktors Māris Skanis sadarbībā ar rajona Padomi. Šis projekts ir ieguvis Eiropas Savienības Baltijas mazo projektu fonda finansiālu atbalstu un paredz gada laikā rajonā radīt starptautiskiem standartiem atbilstošu tūrisma informācijas centru.
