Patlaban Latvijā bieži pašvaldības izvirza dažādus nosacījumus investoriem, tā faktiski tos šantažējot, intervijā laikrakstam «Biznes & Baltija» norāda Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) direktors Andris Ozols.
«Negribu nevienu apvainot, bet pašvaldību līmenī bieži notiek atklāta šantāža. Atļaujas projekta realizācijai tiek izsniegtas tikai tad, ja pašvaldībai uzbūvē tiltu vai bērnudārzu. Šāda prakse ir nepieļaujama,» uzsver LIAA vadītājs.Kā būtisku problēmu viņš min arī attiecības ar infrastruktūras uzņēmumiem – siltuma, enerģijas, ūdens un citu resursu piegādātājiem.«Piemēram, iecerētā «Coca-Cola» rūpnīca Ropažos. Kompānija «Latvenergo» sagatavoja mums orientējošu tāmi, cik investoram izmaksātu objekta pieslēgšana tīklam. Ziniet, cik? 20 miljonus latu! Faktiski uzņēmumam būtu jāuzņemas Ropažu apkārtnes elektrifikācija. Mēs šādu tāmi «Coca-Cola» vadībai pat nerādījām,» stāsta Ozols.Vērtējot problēmas investoru piesaistē, Ozols uzsver, ka investori vairāk ir norūpējušies par darbaspēka pieejamību un sociālo situāciju, nevis nodokļu pieaugumu. Nodokļu pieaugums nav tik būtisks faktors, jo to solidāri uzņemas arī darba ņēmēji, turklāt izmaksu pieaugumu kompensē algu un tarifu samazināšanās.Kā ziņots, LIAA izstrādā jaunu stratēģiju darbam pie investīciju projektiem.Stratēģijas nosaukums varētu būt «Polaris», un tā paredzēs, ka šo projektu virzībai starp visiem infrastruktūras turētājiem – «Latvijas Gāzi», «Latvenergo», «Latvijas Dzelzceļu», pašvaldībām, regulējošām un kontrolējošām institūcijām, ministrijām, ārvalstu vēstniecībām un valdību – notiek koordinēta un saskaņota darbība.Jaunā stratēģija paredz investīciju projektu atbalstā daudz aktīvāk iesaistīt arī augstskolas, kas potenciālajiem investoriem sniegtu informāciju, cik un kādus speciālistus tās var sagatavot, savukārt no ienākošajiem investīciju projektiem augstskolas varētu prognozēt, kādu un cik speciālistu sagatavošana ir jāiekļauj augstskolu plānos.«Jau no paša sākuma, ja investīciju projekts tiek novērtēts kā valstij svarīgs un nepieciešams, tā atbalstam valdības līmenī pie viena galda ir jānosēdina visi iesaistītie spēlētāji, lai nebūtu pēc tam, kad projektam ir problēmas, jādomā, kā tās atrisināt starpinstitūciju līmeni,» iepriekš biznesa portālam «Nozare.lv» skaidroja Ozols.
