Katra cilvēka mūžā reiz pienāk kāds lūzuma brīdis.
Katra cilvēka mūžā reiz pienāk kāds lūzuma brīdis. Mēs katrs esam dažādi: vieni dzīves smagākos pārdzīvojumus un izmisumu patur sevī, citi tos pavisam nevajadzīgi «izkliedz» visai pasaulei. Bet tikai maza daļiņa no mums dzīves grūtākajos brīžos uzdrošinās meklēt speciālista – psihiatra vai psihoterapeita – palīdzību un lūgt padomu, lai neieslīgtu vēl dziļākā purvā.
Jelgavas poliklīnikas ārste psihoterapeite Solvita Lauva uzskata, ka arī ārsts nav burvis un visas problēmas cilvēka paša vietā neatrisinās. Psihoterapeits var uzklausīt, palīdzēt risināt problēmu.
Jelgava nav sliktāka par Liepāju
Solvita ir kurzemniece, taču pēc medicīniskajām studijām viņai bija jāpamet mīļā Liepāja un jāpārnāk uz dzīvi Jelgavā. Tagad Solvita strādā Jelgavas poliklīnikā par ausu, kakla un deguna ārstu un psihoterapeiti. Solvitu jau iepazinuši un iemīlējuši daudzi jelgavnieki, jo sāpēs un problēmu mudžeklī viņa palīdzējusi ne vienam vien.
Kā jūs, bijusī liepājniece, esat iedzīvojusies Jelgavā?
– Jelgava ir kļuvusi par būtisku manas dzīves daļu – šeit jūtos labi, esmu ieguvusi daudz jauku draugu un paziņu. Man ir veicies, jo allaž līdzās bijuši sirsnīgi, atsaucīgi un lieliski kolēģi. Jelgavas poliklīnika ir ne tikai mana darba vieta, bet tagad arī daļiņa no manis pašas. Ik dienas, sastopoties ar kolēģiem un pacientiem, jūtos stipra, vajadzīga un gandarīta, – stāsta Solvita Lauva.
1993. gadā Solvita Lauva pabeidza Medicīnas akadēmija Ārstniecības fakultāti, izmācījās par otolaringologu (LOR). Jau vidusskolas laikā viņai bija radusies interese par psiholoģiju un cilvēka psihi, taču tolaik augstskolā vēl nebija atsevišķas specialitātes, kurā varētu studēt tieši psihoterapiju (cilvēku ārstēšana ar psihisku ietekmi, piemēram, ar hipnozi vai iedvesmu). Pēc augstskolas absolvēšanas Solvita turpināja studijas Medicīnas akadēmijā psihosomātiskās medicīnas un psihoterapijas centrā. Tajā tika rīkoti trīs mēnešu kursi dažādu specialitāšu ārstiem ar ievadu psihoterapijā un psihosomātiskajā medicīnā.
Tā arī paralēli ausu, kaklu un degunu ārstēšanai poliklīnikā, Solvita palīdz cilvēkiem risināt viņu problēmas un izprast pašiem sevi.
Psihoterapijā cilvēki tiek ārstēti ar psiholoģisku pieeju. Pacientam pret ārstu jābūt pilnīgi atklātam, ir reizes, kad psihoterapeitam jāuztic visa sava dzīve:
Kādas personības īpašības nepieciešamas psihoterapeitam?
– Empātija – spēja iejusties otra cilvēka pārdzīvojumos, kā arī tolerance un pacietība.
Kas ir specifisks šīs profesijas apguvē?
– Grūta, sarežģīta pašanalīze. Topošajam psihoterapeitam ļoti rūpīgi jāiepazīst pašam sevi.
Tieši psiholoģiskā pieeja Solvitai vienmēr radījusi lielu interesi un gandarījumu par iespēju palīdzēt.
«Es palīdzu cilvēkiem dzīvot »
Solvita Lauva uzskata, ka daudzi cilvēki nevēlas lūgt speciālista – psihoterapeita palīdzību. Piemēram, ja ģimene ir nolēmusi šķirties, labākajā gadījumā pie speciālista atnāks tikai sieva vai vīrs. Arī šajā gadījumā psihoterapeitam jāuztic daudzas kopdzīves nianses, lai varētu kopīgi meklēt nesaskaņu cēloņus un risināt problēmu. Psihoterapeita uzdevums ir rosināt cilvēku sākt domāt un pašam pieņemt pareizo lēmumu, skaidro psihoterapeite.
Kas ir jūsu spēka avoti?
– Tā, protams, ir mana ģimene, dvēseles harmonija un dabas iespaidi. Agrāk tas bija Liepājas vēju un jūras spēks, tagad – Zemgales atturīgais, bet klusais skaistums.
Vecās problēmas visur iet līdzi
Kā zināms, katrā cilvēka dzīves attīstības posmā, viņam ir savi mērķi, uzdevumi un arī problēmas. Ja attiecīgajā vecuma posmā problēmas netiek atrisinātas, tad, cilvēkam ieejot jau nākamajā attīstības posmā, šī neatrisinātā problēma ies līdzi. Šādā veidā cilvēks pats sev dara pāri, jo, problēmām krājoties, viņš pēkšņi kādā brīdī apjautīs, ka nezina vairs, kā dzīvot tālāk, kā iziet no konfliktsituācijas un sev palīdzēt. Kad mērs ir pilns, cilvēki, bieži vien izmisuma vadīti, izvēlas tajā brīdī šķietami vieglāko ceļu – alkoholu, narkotikas, vieglu uzvedību – jau slimīgā veidā.
Kā jūs pati dzīvē relaksējaties?
– Visbiežāk pie dabas. Arī mūzikā, klausoties instrumentālos skaņdarbus. Liepājā, ciemojoties pie vecākiem un apciemojot māsu Minhenē. Spēku smeļos dabas pārgājienos un kalnu burvībā.
Kas jums dzīvē sagādā prieku?
– Būt kopā ar saviem tuvajiem cilvēkiem. Tikko jaušamais, lai gan vēl sala un sniega apdraudēts, pavasara tuvums. Miers un saskaņa ar sevi.
Neturiet emocijas sevī
Solvitas Lauvas pieredze rāda, ka mūsdienās problēmu pārņemti un izmisuši ir visu vecumu un abu dzimumu cilvēki, un ik pēc laiciņa klāt nāk jaunpienācēji, sev līdzi nesdami bagātīgu problēmu bagāžu.
– Aplams ir priekšstats par to, ka vīrietim nevajag raudāt, jo vīrišķībai tas nepiedienot. Kāpēc gan ne? Raudāšana cilvēkam fiziski palīdz atbrīvoties no ciešanām. Pēc izraudāšanās cilvēkam kļūst vieglāk, jo tādā veidā cilvēks izlādējas. Visnežēlīgākā sevis spīdzināšana ir sāpes paturēšana sevī. Tas ir arī bīstami. Cilvēkā krājas un krājas iekšējs spriegums, līdz vienā brīdī tas var eksplodēt un notikt neparedzētais, – tā saka Solvita Lauva.
Labākā alga – cilvēku uzticēšanās
– Jauki apzināties, ka cilvēkos esmu ieviesusi uzticību un viņi man saka paldies par atbalstu grūtajā brīdī. Tas ir vispatīkamāk, tā ir vislabākā alga par manu darbu, – saka Solvita.
Ko jūs gribētu vēlēt saviem pacientiem?
– Ticību sev, savam spēkam, spējai mainīties un, protams, labu veselību!
