Panākt, lai skolotāji nepamet skolas

Jau trešo reizi Latvijas Universitāte, Liepājas Universitāte, Daugavpils Universitāte un nodibinājums “Iespējamā misija” īsteno skolotāju izglītības projektu “Mācītspēks”, kura pamatā ir darba vidē balstītas studijas. Proti, projekta dalībnieki universitātēs apgūst un nostiprina savas zināšanas un prasmes pedagoģijā, vienlaikus strādājot skolās.

Pedagogu nepietiekamības problēma ir plaša. Skolotāji Latvijā noveco, ir liels profesiju pametušo īpatsvars, ko vēl vairāk saasina pandēmija. Nozarē diemžēl nav precīzas statistikas par vakanču un brīvo slodžu skaitu, taču “Mācītspēka” dati liecina, ka pēdējo divu gadu laikā vairāk nekā 250 skolas pieteica 844 vakances. Mēs spējām apmierināt 20 procentus pieprasījumu, tajā skaitā 56 procentus Latgalē. Joprojām visvairāk trūkst STEM (Science, Technology, Engineering and Mathematics) priekšmetu, kā arī svešvalodu un latviešu valodas skolotāju. Pašlaik 34 procenti “Mācītspēka” dalībnieku pasniedz STEM priekšmetus.

Viens no risinājumiem, protams, ir budžeta vietu palielināšana augstskolās, taču vienlaikus jādomā, kā panākt, lai krietni lielāks skaits pedagoga diplomu ieguvušo sāktu strādāt specialitātē un, pats galvenais, pēc dažiem gadiem to neatstātu.

Protams, cilvēku nākotnes plāni mainās. Aiziešanu no darba specialitātē ietekmē gan apjausma, ka pirms darba gaitu uzsākšanas pedagoga profesija ir iztēlota pārlieku idealizēti un, saskaroties ar realitāti, kļuvis skaidrs, ka tā tomēr nav īstā nodarbošanās visai dzīvei. Tāpat profesijas maiņu ietekmē gan materiālie apstākļi, gan izmaiņas ģimenē, pārcelšanās uz citu dzīves vietu, izdegšana, veselības pasliktināšanās un citi faktori. Tomēr ir satraucoši, ka patlaban strādāt uz skolu aiziet gandrīz tikai katrs trešais, kas ieguvis augstāko pedagoga izglītību, un liels atbirums ir turpmākajos darba gados. Prestižā starptautiskā mācību vides pētījuma TALIS 2018. gada pētījuma rezultāti liecina, ka aptuveni 13 procentiem skolotāju ir darba stāžs līdz 5 gadiem, bet skolotāju ar darba stāžu no 6 līdz 10 gadiem jau ir divreiz mazāk. Tas nozīmē, ka aptuveni puse pamet skolu pēc pirmajiem pieciem nostrādātajiem gadiem.

Satraucoši ir arī Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības (LIZDA) 2021. gadā veikto skolotāju aptauju rezultāti, kas liecina, ka 46 procenti skolotāju apsver iespēju pamest darbu skolā tuvākajā nākotnē. Arī par šo datu precizitāti iespējams strīdēties, taču nevar noliegt, ka problēma pastāv un ir samilzusi.

Šādā situācijā pirmais secinājums bieži vien ir – alga par mazu, un, ja tā nekavējoties netiks palielināta, izglītībā gaidāma katastrofa. Darba samaksas jautājums, protams, ir ļoti svarīgs, taču, to absolutizējot, parasti netiek pamanīti citi, bieži vien noteicošāki faktori. Būtiska nozīme ir jauno skolotāju sagatavotībai un atbalstam, īpaši pirmajos darba gados. Tieši atbalsta trūkums ir galvenais iemesls darba skolā atstāšanai.

Pirmkārt, lai noturētu jaunos speciālistus skolās, svarīgs ir individuāls un mērķtiecīgs atbalsts katram skolotājam. Tāpēc katram “Mācītspēka” projektā iesaistītajam nodrošinām pieredzējuša mentora un kuratora individuālu atbalstu, kā arī atbalstu profesionālās pilnveides grupās.

Otrkārt, svarīgs ir pieredzējušāko kolēģu atbalsts skolās. Piemēram, savulaik Rīgas Juglas vidusskolā darbojās Jauno skolotāju klubs, kas bija formāts, kas deva iespēju runāt par ikvienu problēmu un nekavējoties saņemt padomu un palīdzību.

Treškārt, būtisks ir pašu jauno speciālistu savstarpējais atbalsts. Mācību laikā veidojam skolotāju kopienu, veicinām ciešas attiecības, lai teju par ikvienu jautājumu jaunais speciālists jebkurā laikā var prasīt padomu citam kolēģim.

Domāju, ka šāda atbalsta nodrošināšana ikvienam jaunajam skolotājam ļaus būtiski samazināt pedagogu aiziešanu no profesijas.

Būtisks un nekavējoties risināms jautājums ir arī pedagoga darba prestiža paaugstināšana, un te nozīmīga ir gan pedagogu tiesību stiprināšana, gan skolēnu un vecāku atbildības veicināšana, gan lielāks pašvaldību atbalsts skolām un skolotājiem, gan sabiedribas izpratnes par skolotāja darba nozīmīgumu palielināšanās.

Šie ir svarīgi faktori, un tāpēc tikai kompleksi reizē ar darba samaksu risinot šos, kā arī tādus jautājumus kā atbalsta personāla nodrošināšana, slodžu sabalansēšana, stresa mazināšana u.c., iespējams panākt, ka jaunie cilvēki vēlas kļūt par skolotājiem, pēc studijām sāk strādāt un pēc gadiem pieciem skolu nepamet.

Ramona Urtāne, nodibinājuma “Iespējamā misija” valdes priekšsēdētāja