Braucot pilsētas transportā, nākas daudz ko noklausīties un piedzīvot.
Braucot pilsētas transportā, nākas daudz ko noklausīties un piedzīvot. Nupat aizvadītajā pirmdienā piedzīvotais kārtējo reizi uz kādu laiku sabojāja noskaņu. Proti, no skata visai solīds vīrs ar sirmu galvu, Aspazijas
ielas pieturā iekāpis autobusā, sāka uzvesties vēl sliktāk nekā «bomzis». Un tikai tāpēc, ka šoferis palūdza uzrādīt invalīda apliecības abas puses, lai pārliecinātos, vai tā ir pagarināta.
Galu galā tā izrādījās derīga. Bet pirms tam šoferim un citiem braucējiem bija jānoklausās krievu «mātes vārdu» plūdi. Turklāt bez jebkāda pamata, jo vismaz pusgadu pilsētas autobusos norādīts, ka invalīdiem šoferim apliecības uzrādāmas no abām pusēm.
Autobusu vadītāji teic, ka viņi pie šādiem un līdzīgiem gājieniem ir pieraduši. Bet es kā pasažiere ierosinu ciniskajiem līdzcilvēkiem piekārt žetonus «Nikns suns».
Regulāra pasažiere
