Krīze sarīkojusi revolūciju Latvijas vidusšķiras patēriņa ieradumos, krietni samazinot iespējas baudīt dzīvi lielveikalos, restorānos un kūrortos. Taču tā ir arī ļāvusi vidusslānim atslābt skrējienā pēc arvien jaunām statusu apliecinošām mantām un pievērsties rietumu vidusšķiras dzīvesstila nozīmīgai, bet Latvijā līdz šim ignorētai sastāvdaļai – uzkrājumu veidošanai, piektdien raksta žurnāls «Lietišķā Diena» (LD).
Kā uzsver LD, ja par galveno kritēriju uzskatīt ienākumu apjomu, tad par vidusslāņa pārstāvjiem varētu nosaukt ap 59% Latvijas strādājošo. Taču ja ar vidusšķiru saprot tādu cilvēku slāni, kas bez īpašām grūtībām ne tikai nosedz savas ģimenes obligātās ikdienas vajadzības un spēj atļauties iegādāties ilgtermiņa lietošanas preces, bet veido iekrājumus mājoklim, auto, izglītībai vai vecumdienām, tad no vidusšķiras Latvijā iznāk vien ļoti paplāns slānītis.Kā uzsver pētījumu kompānijas «Gfk Baltic» vadītāja Iluta Skrūzkalne, krīze būtiski mainīju Latvijas vidusslāņa taupīšanas un krāšanas uztveri. «Daudziem bija apnicis dzīties pēc nemitīgiem dzīves standartu uzlabojumiem un tagad viņi var mierīgi uzelpot,» saka eksperte. Līdz ar to Latvijas vidusšķira tieši krīzes laikā iemanto ļoti būtisku vidusšķiras dzīvesstila sastāvdaļu – paradumu taupīt, atlikt un plānot.Ar to, ka krīze pamatīgi nodarījusi pāri vidusšķiras patēriņa kultūrai, izskaidrojama arī pastiprinātā pievēršanās ģimenes saitēm un citām vērtībām, kas nav tieši atkarīgas no maka biezuma. Par centrālajām vērtībām izvirzījās stabilitāte, ģimeniskums un laba humora izjūta. «Notiek pārbīde no ego, no statusa simboliem uz ērtībām, no tā, ko man vajag, uz to, ko vajag ģimenei, man svarīgai grupai,» secina I. Skrūzkalne.Gan pašu pieredze, gan novērojumi par to, kas notiek apkārt, atstās ilglaicīgu ietekmi uz Latvijas sabiedrību, uzskata sociologs Arnis Kaktiņš.
