Pirms 110 gadiem, 1889. gada 22. februārī, Engures ezera krastā Talsu apriņķa Kūļciemā mežsarga Jāņa Kuškevica ģimenē piedzima dēls Ernests.
Pirms 110 gadiem, 1889. gada 22. februārī, Engures ezera krastā Talsu apriņķa Kūļciemā mežsarga Jāņa Kuškevica ģimenē piedzima dēls Ernests. Bērnības iespaidi uz visu mūžu viņam lika iemīlēt mežu un medības.
Medību signālu valdzinājums pēc tēva pāragrās nāves ļāva jauneklim izvēlēties turpmāko dzīves ceļu – mūziku. Tā 15 gadu vecais Ernests Kuškevics kā kornetists iestājās 29. artilērijas brigādes kara orķestrī Rīgā, bet mūzikas zinības apguva Ķeizariskajā mūzikas skolā.1914. gada vasarā aktīvajā kara dienestā cars mobilizēja arī E.Kuškevicu un nosūtīja uz Pleskavas praporščiku skolu, pēc kuras beigšanas jaunais virsnieks divus gadus bija spiests pavadīt ierakumos ziemeļrietumu frontē. Tūlīt pēc Brestas miera līguma viņu mobilizēja un mūziķis uzsāka darbu Harkovas simfoniskajā orķestrī, kā arī papildināja zināšanas Harkovas konservatorijā.
Šis periods ilga tikai gadu, jo jau 1919. gada februārī trompetists Ernests Kuškevics bija Rīgā un muzicēja Nacionālās operas orķestrī. Pavasaris bija vētrains: E.Kuškevics paspēja būt gan sarkanarmietis, gan kapelmeistars firsta Līvena kara grupā.
Līdzšinējais mūziķa dienests dažādās armijās bija vairāk likteņa diktēts, bet nākamais lēmums jau – apzinīgs solis:1919. gada 19. jūnijā E.Kuškevics brīvprātīgi iestājās Latvijas armijas 1. nacionālās apsardzības bataljonā par kapelmeistaru. Cīņas par Latvijas atbrīvošanu tikai sākās, un kapelmeistars piedalījās gan kaujās pret bermontiešiem pie Rīgas, gan 1920. gada pavasara kaujās pret lieliniekiem Slobodas – Osvejas rajonā. Kad karš beidzās, par 3. Jelgavas kājnieku pulka un orķestra bāzes vietu kļuva Jelgava. Orķestra kapelmeistars jau kopš janvāra bija E.Kuškevics.
Kapelmeistars aktīvi metās jaunajā dzīvē, gan izglītojot jaunos orķestra muzikantus, gan rūpējoties par jauno repertuāru: E.Kuškevica marši un citi skaņdarbi 20. – 30. gados bija ļoti populāri un, ar prieku jāatzīst, skan vēl šodien.
1923. gada 9. septembrī Rīgā notika pirmās Latvijas armijas orķestru sacensības un 3. Jelgavas kājnieku pulka orķestris kapelmeistara E.Kuškevica vadībā tajās ieguva pirmo godalgu un ceļojošo sudraba kausu. E.Kuškevics regulāri uzstājās solo kā kornetists gan koncertos, gan radio, nereti kornešu duetā kopā ar jaunības draugu Vidzemes artilērijas pulka kapelmeistaru Jāni Skujiņu. Novērtējot E.Kuškevica darbību, 1931. gadā viņu ievēlēja Jelgavas filharmonijas valdē. Kapelmeistars arodu nemainīja, arī 1935. gadā aizgājis pensijā, un kļuva par aizsargu orķestru inspektoru. Uz laiku Kuškevicu ģimene pārcēlās uz Dobeli, bet vācu okupācijas laikā mūziķis atkal strādāja Jelgavā. Viens no pēdējiem Latvijā komponētajiem viņa skaņdarbiem «Grenadieru sveikšanas maršs» pirmatskaņojumu piedzīvoja karavīru pusstundā radio 1944. gada 28. aprīlī leģiona Jelgavas rezerves brigādes orķestra un jau minētā kapelmeistara J.Skujiņa sniegumā.
Turpmākos dzīves gadus mūziķis pavadīja emigrācijā. Viņš nonāca Vircburgā (Vācijā), noorganizēja tur nelielu ansambli, meklēja kontaktus ar Vircburgas simfonisko orķestri, bet 1950. gadā, pārceļoties uz ASV, uzsāka pedagoga gaitas Paikviles koledžas orķestra klasē.
Mūža nogali E.Kuškevics pavadīja Kalifornijā, līdz 1981. gada 16. februārī ausa kapelmeistara mūža pēdējais rīts. Līdz ievērojamā mūziķa 92. dzimšanas dienai pietrūka sešas dienas.
Pirms 80 gadiem, 1919. gada 6. februārī, Liepājā Jaunformējamo spēku priekšnieks kapteinis Ludvigs Bolšteins parakstīja pavēli nr. 11 Brīvprātīgo rotai. Tās 3.§ viņš uzdeva kapelmeistaram Paulam Strungem formēt muzikantu komandu. Par orķestra veidošanu Latvijas armijā līdz šim tā ir bijusi vecākā pavēle, ko izdevies atrast. Līdz ar to 6. februāri varam uzskatīt par Latvijas kara orķestru dzimšanas dienu.
Atzīmējot šo gadadienu,
Raiņa Literatūras un mākslas vēstures muzeja Mūzikas nodaļa vēlētos izveidot
jubilejas izstādi. Tādēļ aicinu visus vecos muzikantus, viņu bērnus un mazbērnus
pāršķirstīt ģimenes albumus
un ziedot senās fotogrāfijas vairāk nekā 10 Latvijas armijas kara orķestru vēstures
saglabāšanai. 50 gadu
šī tēma bija aizliegta
un muzejā materiāli (foto,
koncertu programmas, afišas u. c.) netika vākti.
Mūsu adrese:
Pils laukums 4,
Rīga,
LV-1050.
Tālr. 7323011.
