Daudzus jelgavniekus satrauc iecere par pieminekļa atjaunošanu Lāčplēša parkā pie Jelgavas stacijas.
Daudzus jelgavniekus satrauc iecere par pieminekļa atjaunošanu Lāčplēša parkā pie Jelgavas stacijas. Tas bija uzcelts, atceroties 1944. gada kaujas degošajā Jelgavā no 27. jūlija līdz 5. augustam, lai godinātu padomju karavīrus kā atbrīvotājus, kas būtībā pakļāva pilsētu un visu Jelgavas novadu trešajai padomju okupācijai, kad atjaunojās 1940. – 1941. gada genocīds pret dažādu tautību iedzīvotājiem. Spilgts piemērs ir pirmie izvesto padomju vergu ešeloni no Jelgavas jau 1945. gada februāra mēnesī, ar tiem izveda ap 5000 genocīda upuru. Padomju deportāciju rezultātā, pēc vācu žurnāla «Geschichte» 1989. gada 88. numura datiem, laikā no 1946. līdz 1953. gadam no Latvijas deportēti ap 100000 iedzīvotāju.
Jau 1944. gada 5. augustā padomju armijas virsnieki zvēriski noslepkavoja pāvestu J. Reinhardu un farmaceitu P. Dučkenu, un citus Jelgavas novada iedzīvotājus.
Tādēļ aktuāls ir jautājums par pieminekļa lietderību, jo mocekļi nevar godināt savus mocītājus un savas tautas slepkavas. Tas būtu piemineklis padomju okupācijai un tās genocīdam pret Latviju, ko nevēlamies godināt. Šajā vietā nav apbedīti arī kritušie padomju armijas karavīri. Iecerētā pieminekļa atrašanās vieta ir netālu no senās kapu teritorijas, kur atradās arī Pirmajā pasaules karā kritušo vācu karavīru kapi, kas tika barbariski iznīcināti bez saskaņošanas ar Vācijas kritušo karavīru aprūpes organizāciju un pārapbedīšanu citā vietā. Turpat līdzās baltais krusts sargā 140 jelgavnieku piemiņu, ko 1919. gada martā nošāva komunisti, bēgot no Jelgavas. Līdz ar to arī nav attaisnojama šāda atbrīvotāju pieminekļa būve no Jelgavas iedzīvotāju budžeta līdzekļiem.
Ja tie cilvēki, kuri vēlas reanimēt padomju varu un balsoja par komunistiem Krievijas Domē, grib saglabāt savu karavīru piemiņu, lai organizē līdzekļu vākšanu 18 000 padomju kara gūstekņu atdusas vietā mežā pie RAF. Viņi nomira badā un slimībās vācu gūstekņu nometnē Jelgavā. Tie ir lielākie karavīru apbedījumi Latvijā. Ap 11000 Otrajā pasaules karā Kurzemes cietoksnī vācu kritušie un Saldus «Novadnieku» brāļu kapos pārapbedītie arī liek padomāt par kara šausmām un nežēlību. Trešajā vietā būtu jāmin «Pietiņu» kapi pie Kalnciema, kur mūža miegā dus vismaz 5 000 Sibīrijas pulku strēlnieku, kas krituši leģendārajās 1916. gada Ziemassvētku kaujās. Tos uzkopj Kalnciema vidusskolas skolēni savu skolotāju vadībā. Bet viņu Tēvu zeme tos aizmirsusi. Daļa no krievu diasporas par Latvijas neatkarību neapmierinātie pilnām mutēm protestē pret neesošo diskrimināciju un cilvēku tiesību pārkāpumiem Latvijā. Bet būtībā tiek pārkāptas pamattautas – latviešu – tiesības, ne tikai aizstāvot un ierosinot uzcelt padomju okupācijai veltītas piemiņas zīmes un pieminekļus.
Šajā sakarībā lūdzam jūs izņemt no darba kārtības jautājumu par pieminekļa atjaunošanu Lāčplēša parkā.
Pēteris Strīķis, Nacionālo Daugavas Vanagu nodaļas priekšsēdētājs
Ilmārs Uzāns, Jelgavas novada represēto apvienības «Staburadze» priekšsēdētājs
Aldis Hartmanis, Latvijas Brāļu kapu komitejas Jelgavas nodaļas priekšsēdētājs
