Latvija ir viena no korumpētākajam valstīm Eiropā – pie šāda visai bēdīga secinājuma diemžēl jānonāk katram, kurš kaut nedaudz uzmanības pievērš dīvainajām privatizācijas lietām.
Latvija ir viena no korumpētākajam valstīm Eiropā – pie šāda visai bēdīga secinājuma diemžēl jānonāk katram, kurš kaut nedaudz uzmanības pievērš dīvainajām privatizācijas lietām. Nav neviena lielā privatizējamā objekta, kas nebūtu iesaistīts afērās un ar mītiem apvītos strīdos. Izņēmums nav arī «Latvijas gāzes» («LG») privatizācijas gaita.
Arī «LG» – savs labumniņš
Nevienam nav noslēpums, ka visizdevīgākais veids, kā pelnīt naudu, ir kādas kompānijas monopolstāvokļa nodrošināšana kādā noteiktā tirgus daļā. Atguvusi Latvijas neatkarību, mūsu valdība aizgūtnēm steidzās šādas «ekskluzīvas» tiesības dāļāt pa labi un pa kreisi. Arī «LG» tika savs labumiņš. Taču tagad ar valdību uz pieciem gadiem noslēgtā līguma termiņš drīz beigsies un skaidrs, ka peļņas pēctecības nodrošināšana var notikt tikai vienā gadījumā – ja šādas «izredzēto» tiesības tiks piešķirtas vēlreiz. Kā to izdarīt? Gluži vienkārši. Šādiem neparedzētiem gadījumiem taču ir izveidota Privatizācijas aģentūra (PA). Aģentūra, kuras tiešais mērķis – netīras lietas padarīt par tīrām. Taču pēdējā laikā arī šīs «elementārās pieklājības normas» tiek pārkāptas. Runa ir par «interesanto» cīņu gāzu kompāniju starpā.
Viltīgais «Gazprom»
Sākoties privatizācijas procesam, viss it kā notika pēc «spēles noteikumiem»: tika pieaicinātas vairākas ieinteresētās puses («Gazprom», «Itera»,«Gaz de France»(«GdF») un dažas vācu kompānijas), kā arī noorganizēts atlases konkurss. Taču vēlāk sākās jau pierastie privatizācijas «brīnumi». Solīdajai «GdF» no paša PA ģenerāldirektora J.Nagļa puses tika ieteikts «sapīties» ar šaubīgo «Itera». Nemaz nav tik grūti iedomāties, kā tas noticis: ja jau pieredzējušie franču biznesmeņi uzķērās, tiem noteikti tika dotas diezgan augstas drošības garantijas. Un ne jau no šāda tāda ierindas deputāta, bet gan no paša PA priekšnieka, kas aizstāv Latvijas valdības intereses privatizācijas procesā. Rezultātā šādas uzticēšanās dēļ «GdF» palika ar garu degunu, bet monopolu «nogrāba» «Gazprom». No malas viss izskatās daudz maz dabiski, ja neņem vērā dažas nianses, kas kā neredzami tīmekļi saista jau iepriekšminētās «Itera» un «Gazprom». Izrādās, ka «Itera» ir vienīgā gāzes kompānija, kurai diezgan brīvi Krievijā, NVS un Baltijas valstīs ļauj darboties un kurai pat atdod daļu sava monopola «Gazprom». Dažus gadus iepriekš, kad līdzīga kompānija mēģināja iespraukties milzīgajā gāzes tirgū, tai vienkārši tika aizliegts izmantot «Gazprom» piederošos gāzes vadus. Tas viss nevilšus liek aizdomāties, pat līdz pieņēmumam par šo uzņēmumu tuvāku saistību. Proti, diezgan reāla ir iespēja, ka «Itera» vienkārši ir «Gazprom» meitas uzņēmums un tā tiešajos uzdevumos ietilpst tādu ārvalstu tirgu apgūšana, kuros vajadzīgas lielākas manevrēšanas spējas, kā arī monopolstāvokļa nodrošināšana, .. kā tas ir Latvijas gadījumā, nogremdējot konkurentus.
Demokrātija gan ir laba lieta…
Vēl viens skandāls, kas satricināja «LG», saistīts ar «nedemokrātisko» A.Dāvja («LG» padomes priekšsēdētājs) izturēšanos. Noslēdzot līgumu ar «Gazprom», tas netika saskaņots ar pārējiem padomes locekļiem, kas ir pretrunā ar «LG» statūtiem. Aizbildināšanās, protams, ir laba lieta, un šoreiz par iemeslu tiek minēts izdevīgais līguma parakstīšanas moments, kas ievērojami pazemināšot gāzes iepirkšanas cenas. Taču fakts paliek fakts – ir pārkāptas demokrātijas pamatnormas, un ir izveidojusies nesaprotama situācija, kurā rodas jautājums, kādēļ A.Dāvja kungs vēl atrodas savā amatā. Bet, ja mēs pavērojam, ar kādu profesionalitāti savā krēslā «iekrampējies» J.Naglis, tad A.Dāvis šajā ziņā ir tikai tāds «pirmziemnieks». No PA ģenerāldirektora varētu mācīties daudz: kā tikt galā ar ekonomikas ministru, kā patikt visiem uzņēmējiem, un beigu beigās kā mazgāt rokas nevainībā. Vai A.Dāvis J.Naglim būs labs skolnieks, to rādīs laiks. Ir taču tāds teiciens «Roka roku mazgā», un izskatās, ka pašlaik PA ar «LG» ir sadevušās rociņās.
