Ēdams – neēdams, smarža – smaka, garšo – negaršo: vai nojaušat, kur šoreiz ieskatīsimies? Nu, protams, tās ir skolu ēstuves: ēdnīcas, kafejnīcas, kopgaldi.
Ēdams – neēdams, smarža – smaka, garšo – negaršo: vai nojaušat, kur šoreiz ieskatīsimies? Nu, protams, tās ir skolu ēstuves: ēdnīcas, kafejnīcas, kopgaldi.
Cik daudz skolu, tik dažādas ir šīs vietiņas, bet skola bez ēdnīcas būtu… kā cilvēks bez mutes. Ēdnīca ir tikpat neaizstājama kā skolotāju istaba, bibliotēka vai tualete! Bet kāda tā ir tavā skolā?
Daudzās skolu ēdnīcās dežurē paši skolēni. Pēc viņu domām, tā ir jauka lieta, jo var redzēt, kā ēdnīcā gatavo un kas tur notiek, turklāt dežūras dienā nav jāiet uz stundām un var kārtīgi pieēsties. Protams, dežūra ēdnīcā nav tikai izprieca, bet arī spraigs darbs: jāuzklāj galdi, jānovāc trauki, jāsalej dzēriens, jāmazgā galdi un jāveic citi ne mazāk atbildīgi darbi.
Daudzi skolēni ir neapmierināti ar apkalpošanu skolas ēdnīcās, bet ko par ēdājiem domā virtuves saimnieces?
Piedāvājam arī šo to no «Jundas» kafejnīcas «Kaktuss» pieredzes – varbūt kāda ideja šķiet «garšīga» un izmantojama?
Lai visās Jelgavas skolu ēstuvēs cits citam ar prieku mēs varētu novēlēt: «Labu apetīti!»
