Astoņdesmit gadu vecā pensionāre gulbeniete Ilga Slišāne grāmatas lasa kopš bērnības. Mājās viņai izveidojusies prāva bibliotēka.
Ilga lasījusi visu, kas vien nācis priekšā, lasīšanai izmantojot pat mēness gaismu. No mammas dziesmu grāmatas vecajā ortogrāfijā viņa izplēsusi lappusi ar dziesmu «Galva asiņaina», jo tā šķitusi briesmīga. Kopš šā gadījuma mamma meitai aizliegusi lasīt grezni iesieto Bībeli, ja nu meitēnam atkal kaut kas nepatīk. Pašlaik Ilga par lasāmvielu izraudzījusies vēsturisko K.Dž.Sansona romānu «Valdnieks», kas stāsta par Tjudoru dinastiju. Romāni par vēsturi palīdz atklāt daudzus līdz šim nezināmus faktus no karaļnamu dzīves. Viņa labprāt lasa arī dzeju un dāmu romānus. Pēdējos izvēlas, lai izklaidētu prātu, kad uzmākušās drūmas domas, jo tiem gandrīz vienmēr ir labas beigas, kuras parasti esot iespējams paredzēt. Īpaši mīļš Ilgai ir Ē.M.Remarks, kura darbus viņa pārlasījusi neskaitāmas reizes, jo vienmēr iespējams atklāt kaut ko jaunu. Lasītāja iecienījusi ir arī dzejnieces Ā.Elksnes dzejoļus. Ilga uzskata, ka šī dzejniece labāk par citiem spēj atklāt cilvēka dvēseles vispatiesākās stīgas un vibrācijas. Vairākkārt pārlasīts arī K.Makkalovas romāns «Dziedoņi ērkšķu krūmā» un Dž.Golsvertija «Forsaitu teika», kā arī A.Kristi romāni. «Man patīk pašai atšķetināt detektīvromānos atklāto sižetu. Jūtos pat lepna, ka varu uzminēt autora risinājumu,» saka lasītāja. Ilga ļaujas iztēlei un fantāzijai, iejūtoties grāmatas varoņa tēlā. Pensionāre labprāt ieskatās arī kādā veselīgu dzīvesveidu aprakstošā darbā, kas palīdz izzināt dažādu augu ārstniecisko iedarbību. «Tiem, kas nelasa grāmatas, ir vieglāk dzīvot, jo viņiem nav ar ko salīdzināt savu dzīvi, bet es esmu kārīga pēc grāmatām,» saka Ilga.
