Man bija lieliska izdevība piedalīties brīnišķīgā ceļojumā – pieredzes apmaiņas braucienā pa Vāciju.
Man bija lieliska izdevība piedalīties brīnišķīgā ceļojumā – pieredzes apmaiņas braucienā pa Vāciju.
To organizēja Latvijas Bibliotekāru biedrība.
50 darbinieku no visdažādākajām Latvijas bibliotēkām iepazinās ar bibliotekāru dzīvi Eiropā, un bija ko redzēt.
Tā apgalvoja pat tie kolēģi, kas ārzemēs pabijuši ne reizi vien. Šo rakstu varētu sadalīt divās daļās – pie mums un pie viņiem – , ja tas nebūtu tik sāpīgi. Pie mums ķieģeļi apdraud ieeju bibliotēkā, viņiem norma ir speciāli bibliotēkām projektētas un celtas ēkas ar mūsdienīgu iekārtojumu. Tā varētu turpināt vēl un vēl, bet tas viss ir labi zināms. Tomēr vienu var teikt droši: bibliotekāri visā pasaulē ir vienādi. Viņi visur ne tikai kalpo saviem apmeklētājiem ar tradicionālajām metodēm, bet arvien cenšas atrast ko jaunu un interesantu, kā to darīt.
Apmeklējām septiņas bibliotēkas, tik atšķirīgas un interesantas, ka katra ir atsevišķa stāstījuma vērta. Šoreiz par dažām no tām.
Bibliotēkas sociālais uzdevums
Berlīnes Centrālā jauniešu bibliotēka atrodas Vedingā, kas ir sociāli diezgan nelabvēlīgs rajons. Tajā dzīvo ap 40% cittautiešu. Daudzi bērni grāmatu pirmo reizi ierauga, aizejot uz skolu. Tā esot ne tikai ārzemnieku, bet arī vācu ģimenēs. Senāk Vedingā bijušas dzīvojamās mājas ar lētu īres maksu, tāpēc uz turieni pārcēlušies trūcīgākie iedzīvotāji. Tagad šīs mājas sanē jeb, vienkārši sakot, nojauc un ceļ jaunas, bet cilvēki paliek. Tāpēc katrai institūcijai šajā rajonā, arī bibliotēkai, ir nozīmīgs sociāls uzdevums – piesaistīt ielas bērnus, lai viņi tajā justos pasargāti. Vari arī nebūt lasītājs, bet vienkārši ienākt un pavadīt laiku: paspēlēties ar rotaļlietām vai spēlēm omulīgos stūrīšos, kas dažbrīd atgādina īstu pasaku valstību, palēkāt klasītes, jo tās ir uzzīmētas tieši uz paklāja, paklausīties mūziku, pašķirstīt grāmatas, žurnālus, piedalīties bibliotēkas pasākumos. Rajonā ir 22 pamatskolas, un katru nedēļu notiek vismaz viens pasākums. Temats ir viens, bet tiek gatavots katrai vecuma grupai atsevišķi, izvēloties piemērotas nodarbības – spēles, konstruēšanu, veidošanu, zīmēšanu –,
lai pagatavoto darbiņu bērns varētu paņemt līdzi. Pasākumi ilgst aptuveni trīs stundas. Tie sākas ar brokastīm, ar ko esot ļoti apmierināti visi – gan bērni, gan vecāki, gan skolotāji. Ēdienus pasākumu organizētāji cenšas pieskaņot tēmai un izvēlēties veselīgus, arī nedaudz informējot par tiem, lai bērni dzirdēto varētu pastāstīt mājās.
Literatūra sakārtota pēc pašu izveidotām tēmām. Attiecīgas krāsas uzlīme norāda, kurai vecuma grupai grāmata domāta:
sarkana – mazajiem bērniem;
gaiši zila – no 6 līdz 12 gadu vecajiem;
dzeltena – kam vairāk par 12 gadiem.
Par pazaudētu vai sabojātu grāmatu vai spēli bibliotekārs lūdz bērnam atnest kādu no savām mīļākajām spēlēm vai grāmatām.
Bibliotekāri veido literatūras kopas un uz laiku nodod skolām arī tādas grāmatas, kas vajadzīgas visai klasei lielā eksemplāru skaitā. Tā šī kopa gada laikā tiek izmantota vairākas reizes.
Bibliotēkā notiek arī diskotēkas, kuras ļoti iecienījuši tīņi un jaunieši. Telpas tiek iegūtas, sabīdot plauktus, jo tie ir uz ritenīšiem un ērti pārvietojami.
«Visa pasaule – vienā namā»
Tāds ir Giterslo pilsētas bibliotēkas moto. Pilsēta pēc lieluma tuva Jelgavai. Tajā dzīvo apmēram 93 tūkstoši iedzīvotāju.
Giterslo grāmatu krātuve ir unikāla visā Vācijā un kalpo kā attīstības modelis citām publiskajām bibliotēkām. Tajā redzējām daudz oriģinālu ideju. Bibliotēka dibināta un darbojas kā SIA, to pārvalda pilsētas dome, kurai pieder 51% akciju un Bertelsmana firma ar 49% akciju. Līdz 1984. gadam bibliotēka atradusies šaurās un nepiemērotās telpās, to izmantojusi tikai neliela iedzīvotāju daļa. Visa darbība virzīta tikai un vienīgi uz klientiem (Kunden) – lai bibliotēkas piedāvājumi būtu apmeklētājiem patiesi noderīgi un viņi ar to būtu apmierināti.
Bibliotēka atrodas pilsētas centrā, tirdzniecības ielu krustojumā. Arhitekts prasmīgi izveidojis ēkas vizuālo tēlu. Tā ir skaista, pat acīs krītoša, ar stikla kupolu uz jumta. Skatlogs noformēts «kā katram labam veikalam». Tajā atspoguļojas sezonas tēmas, kas regulāri mainās. Tobrīd bija redzams viss par dārza kopšanu, dārzniecību, stādiem, augiem utt. Pie dažiem galdiņiem, kas labi redzami no ielas, sēdēja papīra cilvēki un studēja grāmatas. Dažkārt telpu noformēšanai bibliotēkas darbinieki mēbeles un rekvizītus aizņemas no veikaliem. Ēkai ir vienots dizains, un katra tā sastāvdaļa, ieskaitot drēbju pakaramos, pakļauta galvenajam mērķim – klientu labsajūtai. Pie ieejas bibliotēkas telpas grīdu klāj bruģis, lai apmeklētājs ienākot nejustos atsvešināts, bet gribētu iet tālāk. Turpat ir mājīga kafejnīca.
Jebkurš var aizpildīt vēlmju kartīti, ja neatrod meklēto.
Pastāvīgi tiek domāts, kas vēl varētu būt vajadzīgs klientam, kā grāmatu novirzīt tuvāk cilvēkiem.
Daiļliteratūra sakārtota tā, lai iespējami pilnīgāk apmierinātu dažādas lasītāju gaumes – gan tos, kas nevēlas, ka Gētes darbi atrodas blakus kādam populāram bestselleram, gan tos, kas lasa tikai noteiktas tematikas darbus: fantastika, kriminālromāns, ceļojumi, psiholoģiskais, ārstu, politiskais, vēsturiskais, sociālais, ģimenes, klosterromāns, rasu problēmas, emancipācija utt. Ja kāda grāmata ir ļoti pieprasīta, cilvēki, kas negrib gaidīt, iemaksā noteiktu summu (5 DM), bibliotēka nopērk vēl vairākus eksemplārus un izsniedz tos par maksu. Par bibliotēkas lietošanu noteikta gada maksa.
Ir izveidota Vecāku bibliotēka. Blakus bērnu bibliotēkai izvietots viss, kas varētu būt vajadzīgs jaunajiem vecākiem, sākot jau ar bērniņa gaidīšanas laiku. Interesanti, ka izvēloties tēmu nosaukumus Vecāku bibliotēkai, notika šo jēdzienu testēšana un žurnālistu aptauja, lai noskaidrotu, vai cilvēki ikdienā tā runā. Izrādījās, ka daudzi jēdzieni ir bibliotekāri, ikdienā nelietoti, tādēļ no tiem atteicās.
Darbojas arī vecāku kontaktbirža – vieta, kur katrs var piespraust savu sludinājumu, vēlmi, piemēram, sameklēt bērnam rotaļu biedru, pārdot ratiņus u.c.
Vēl atsevišķi sakārtoti darbi par populārām un pieprasītām tēmām: dārzs; mīlestība, erotika; darbs un karjera. Pēdējā tiek neticami daudz izmantota.
Artotēkā par nelielu samaksu uz laiku var iznomāt mākslas darbus – gleznas, grafikas.
Apmeklēt bibliotēku skaitās smalki. Bibliotēkā darbojas senioru klubs, viņiem tas skaitās prestiža jautājums – «es biju pilsētas bibliotēkā». Klubā var gan apmeklēt bibliotēkas pasākumus, gan rīkot savus vai spēlēt kārtis.
Jaunu ideju ieviešanu direktors salīdzina ar spēli «15», kurā skaitļi no 1 līdz 15, kas ir sajaukti, jāsabīda pareizā kārtībā, bet brīvs laukumiņš ir tikai viens. Lai ieviestu kaut ko «svaigu», dažādā veidā jāpārvieto liels skaits vienību, lai jauno ievietotu tieši iecerētajā veidā un vietā. Galvenās idejas ir no marketinga teorijas, bet pārējās pati dzīve pasaka priekšā.
Volfsburgā atrodas «Volkswagen» rūpnīca. Tajā strādā ap 50 tūkstoši darbinieku. Pilsētas bibliotēka izvietota Kultūras centrā, kas celts pēc slavenā somu arhitekta Alvara Alto projekta. Ēkā atrodas pieaugušo, bērnu un jauniešu bibliotēka, mūzikas bibliotēka, kuras krājumos ir grāmatas, žurnāli, laikraksti, videokasetes, CD-ROM, audiokasetes, skaņuplates, notis, spēles. Pilsētas attālākos rajonus apkalpo bibliobuss.
Pavisam citā pasaulē mūs aizveda Volfenbiteles pilsēta ar slaveno Hercoga Augusta bibliotēku, kas pirms 300 gadiem tika uzskatīta par astoto pasaules brīnumu. Tās grāmatu krājums, toreiz lielākais pasaulē nosaukumu skaita ziņā, ir īsta dārgumu krātuve zinātniekiem, kas te ierodas no visas pasaules. Bibliotēka dibināta 1572. gadā, pasaules slavu ieguvusi hercoga Augusta laikā un ir vispusīgs 16. – 17. gs. Eiropas zinātnes un kultūras spogulis ar rokrakstiem, seniespiedumiem, senām kartēm un globusiem. Te tiek glabāta pasaules dārgākā grāmata, ko apmeklētājiem rāda tikai astoņas nedēļas gadā.
– No grāmatām izstaro gaisma – teica sirmā, elegantā gide.
Ceļojuma iespaidi palikuši ne tikai atmiņās un fotogrāfijās. Visdažādākā veida un formas informatīvās lapas un izdevumus apmeklētājiem, ko interesenti var aplūkot Jelgavas Centrālajā zinātniskajā bibliotēkā.
