Pretēji uzskatam, kas valda valsts institūcijās un urbānās teritorijās, lauku reģionu iedzīvotāji ir pārliecināti, ka vides problēmas laukos ir saistītas tieši ar saimnieciskās darbības neesamību.
Vides zinātnieks un Latvijas Universitātes doktors Ivars Pētnieks, mēģinot noskaidrot, cik efektīvas ir ietekmes uz vidi novērtēšanas procedūras lauku reģionos, secinājis, ka problēmas saistībā ar lauku apsaimniekošanu un ietekmi uz vidi ir citas, nekā pierasts dzirdēt Rīgā vai lasīt avīzēs.«Ja augsti attīstītās valstīs uzskata, ka vides problēmas rodas no pārlieku lielas lauksaimnieciskās aktivitātes, lielā daļā Latvijas lauku ir tieši otrādi – vides problēmas rodas no pārlieku pasīvas saimnieciskās aktivitātes,» aģentūrai LETA sacīja vides pētnieks Ivars Pavasars.Viņš kā piemēru minēja lauku aizaugšanu, kas mazina bioloģisko daudzveidību, piemēram, sugas, kuras mīt apstrādātās lauksaimniecības zemēs, ir spiestas pamest aizaugošos laukus, jo tām tur vairs nav piemēroti dzīves apstākļi. Piemērs ir grieze, kura uzturas apkoptās, nevis aizaugošās pļavās.Pētnieks uzsvēra, ka, izstrādājot vadlīnijas par vides aizsardzību, ir jāņem vērā šis viedoklis un nevar paņemt, piemēram, Dānijas vadlīnijas un piemērot tās Latvijai.Pavasars šādu pētījumu veicis saistībā ar projektu «Savs kaktiņš, savs stūrītis zemes – Latvijas lauku iedzīvotāju attīstības stratēģijas un kultūrvides pārmaiņas», kuru prezentēt plānots janvārī.
