Pēdējo gadu laikā ir samazinājušies Valsts kontroles revīziju laikā atklātie nelikumīgas rīcības gadījumi, bet visās revīzijās konstatēta neefektīva rīcība.
Valsts kontroliere Inguna Sudraba intervijā aģentūrai LETA stāstīja, ka to, ko Valsts kontrole atklāj revīzijās, varot iedalīt trīs līmeņos. Pirmais ir amatpersonu apzināta nelikumīga rīcība, skaidri apzinoties, ka tiek pārkāptas normatīvo aktu prasības. Otrs līmenis ir saistīts ar amatpersonu zināšanām – amatpersonas pārkāpumus pieļauj, jo nav pietiekoši kompetentas un to pieredze nav atbilstoša ieņemamajam amatam. «Un to var redzēt veicot revīzijas, – ir iestāžu vadītāji, kuriem nav pieredzes un zināšanu, lai pareizi vadītu iestādes vai uzņēmuma darbu. Bet tas nesamazina atbildību,» piebilda Sudraba.Savukārt izplatītākie gadījumi ir, kad rīcība ir bijusi neefektīva, lai gan likumīga. Tomēr šāda rīcība nav uz mērķi virzīta, vai arī veids, kā realizēt funkciju, nav ekonomiski pamatots.Pēdējos gados vairāk varot runāt par neefektīvas rīcības atklāšanu. Šāda situācija galvenokārt ir saistīta ar valsts pārvaldes neproduktīvo darbu, kas nav orientēts uz rezultāta sasniegšanu. «Ir jābūt skaidram, ko mēs gribam sasniegt, un tad plānojam, kā mēs to sasniegsim,» teica Sudraba.Tāpēc arī ir Valsts kontroles sniegti priekšlikumi, kādi grozījumi būtu nepieciešami Attīstības plānošanas sistēmas likumā un likumā «Par budžetu un finanšu vadību», lai būtu lielāka atbildība par sasniegto rezultātu un lai atbildētu ne tikai par to, ka ir iztērēti līdzekļi, bet kā līdzekļi ir iztērēti, kas ir sasniegts, iztērējot naudu.
