Kopš atkal iestājies sals, turpina samazināties gan upju notece, gan veidojas arī ledus kārta, kas vietām uz upēm jau ir 30 centimetru biezumā, liecina Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra apkopotā informācija.
Latvijas austrumu un centrālās daļas upes pārsvarā klāj ledus sega vai ledus sega ar lāsmeņiem. Daugavā pie Daugavpils, Vaikuļāniem un Jēkabpils zem ledus ir vižņi, savukārt Lielupē pie Staļģenes saglabājies ledus sablīvējums.Ledus biezums Daugavas augšteces posmā ir no 12 līdz 38 centimetriem, upes posmā Krāslava – Vaikuļāni ledus biezums ir 24 līdz 32 centimetri, pie Jersikas – 15 centimetri, bet pie Jēkabpils – 30 centimetri, pie Pļaviņām – 31 centimetrs. Gaujā pie Valmieras upi klāj 28 centimetrus bieza ledus kārta, Tulijā – 22 centimetri.Vaļējos upju posmos vērojamas piesalas un turpinās reta vai vidēja vižņu iešana.Kā liecina novērojumi, aizvadītajā diennaktī Daugavā no Suražas līdz Jēkabpilij ūdens līmenis pazeminājies par četriem līdz desmit centimetriem. Aiviekstes un Gaujas augštecēs, Ogrē, Lielajā Juglā, Amatā, Lielupē Jelgavas – Kalnciema posmā, Ventas lejtecē, Abavā un Bārtā līmenis pazeminājies par vienu līdz 11 centimetriem, bet Gaujā pie Siguldas par 24 centimetriem diennaktī.Veidojoties ledum, vietām ūdens līmenis paaugstinās vai nedaudz svārstās. Aizvadītajā diennaktī līmenis Dubnā, Rēzeknē, Aiviekstes lejtecē, Salacā, Lielupē pie Staļģenes, Mēmelē, Mūsā un Ventā pie Vārdavas un Kuldīgas paaugstinājies par vienu līdz desmit centimetriem.Tuvākajās dienās upju notece samazināsies un pastiprināsies ledus veidošanās. Neaizsalušajos upju posmos gaidāma intensīvāka vižņu iešana, daudzviet iespējama arī ledstāves izveidošanās un ūdens līmeņa svārstības.
