Mazi, jaundzimuši bērniņi. Maigi un bezpalīdzīgi. Cik bieži mēs tik mazus esam turējuši rokās?
Mazi, jaundzimuši bērniņi. Maigi un bezpalīdzīgi. Cik bieži mēs tik mazus esam turējuši rokās?
Meldra Prulle turējusi rokās ļoti daudzus mazus bērniņus. Ne tikai turējusi, bet arī kopusi, barojusi un ārstējusi. Viņa jau kopš 1968. gada ir māsiņa Jelgavas slimnīcas Dzemdību nodaļā.
Meldra ir dzimusi Dricēnos, sava tēva mājās. Pie tās bija dīķis ar meldriem, un, kad meitenīte piedzimusi, tēvs, sēdēdams pie dīķa, bija izdomājis, ka meitas vārds būs Meldra.
Meldra augusi un skolā gājusi savas mātes dzimtajā pusē Vaiņodē. Uz Jelgavu gaviļniece pārcēlusies pēc vidusskolas beigšanas, dzīvojusi pie vecākās māsas Gundegas un mācījusies Rīgā māsu skolā. Tālāk pirmā un vienīgā darba vieta – Jelgavas pilsētas slimnīca. No sākuma vecajā ēkā, vēlāk – jaunajā.
– Kādreiz mums nodaļā vienlaicīgi bija ļoti daudz bērniņu, pat sešdesmit. Trīsdesmit bērnu bija parasta lieta. Mazuļi bija atsevišķi no mammām, un, divatā strādājot, mums viss bija jāpagūst – apkopt, pārtīt un pabarot. Tad iemācījāmies ātri skriet un ātri strādāt. Ja kāds tagad teic, ka ir grūti, es to nevaru saprast, – tāds ir Meldras viedoklis.
Dzemdību nodaļā šajos gados daudz kas mainījies. Māsiņas «izkūņojušās» no augstajām cepurēm un marles maskām. Bērniņi pēc dzimšanas ir kopā ar mammām. Kādreiz Dzemdību nodaļas personāls tika apdāvināts ar tortēm un konfekšu kārbām. Nu tie laiki ir pagājuši. Pirms izrakstīšanās mammas pašas saģērbj mazulīšus.
– Mammas laikam baidās, ka, lūdzot mūs palīgā, būs jādod kāds cienasts. Tā tas nav. Tas taču ir lielākais prieks – saģērbt un sapost bērniņu mājās braukšanai, – saka māsiņa Meldra.
Gaviļniecei ir divas ļoti labas māsas, kuras ir blakus dzīves grūtajos brīžos, un par savu otro ģimeni viņa sauc Dzemdību nodaļas kolektīvu:
– Vienmēr tajā esmu saņēmusi atbalstu, – Meldra par to ir pārliecinājusies.
Šodien ir Meldras Prulles svētku diena. «Zemgales Ziņas» viņu apsveic vārdadienā un novēl stipru veselību.
