Simts gadu nebiju bijusi pie savu radu kapiņiem Jāčūnu kapos – gribēju aizbraukt.
Simts gadu nebiju bijusi pie savu radu kapiņiem Jāčūnu kapos – gribēju aizbraukt. Pērkot biļeti autobusam, uzzināju, ka tas jau krietnu laiku kursē tikai līdz Rosmes pagriezienam. Tur jau līdz kapiem vēl ir krietns gabals – pieci kilometri un varbūt vēl vairāk. Labi, ka man vecums tāds, ka varu vēl paiet, bet laukos taču dzīvo tik daudz vecu cilvēku! Turklāt vēl krietnu gabalu aiz Jāčūnām, bet autobuss nekursē. Kā tā var būt? Ko lai dara, ja arī vecam cilvēkam gribas tikt uz pilsētu? Pie mums laikam valda uzskats, ka veciem pilsētā nav ko darīt.
Pensionāre kājāmgājēja
