Jelgava un Liepāja pēc aizvadītajām pašvaldību vēlēšanām pievienojušās to lielo pilsētu vietvarām, kur izveidotas trešās mēra vietnieku institūcijas. Pašvaldības uzsver, ka tām būtiski vairāk kļuvis darba, piemēram, Jelgavā arvien augot pabalstu prasītāju skaits, turklāt vēl viens Domes priekšsēdētāja vietnieks nepieciešams, lai attīstītu bērnu nometni un bibliotēkās ieviestu jaunās tehnoloģijas. Lai gan pašvaldības to neatzīst, mēru vietnieku politiskā piederība gan ļauj secināt, ka papildu amati veidoti ar domu nostiprināt koalīciju. «Atbildība par tādām pārmērībām jāuzņemas vēlētājiem,» vērtē politisko procesu pētniece Iveta Kažoka.
Par spīti ekonomikas izaugsmei audzis pieprasījums pēc sociālās palīdzības, jāveido bērnu ārpusģimenes aprūpes sistēma, pašvaldība pievienojusies veselīgo pašvaldību tīklam, būtiski palielinājies organizēto kultūras pasākumu daudzveidība, pilsētai jāpiesaista tūristi, jānodrošina pirmsskolas izglītības pieejamība – šie ir daļa no 19 argumentiem, ar ko Jelgavas pašvaldība pamato trešās mēra vietnieka institūcijas izveidi šajā Domes sasaukumā. Jau ziņots, ka pēc vēlēšanām Jelgavas Domes priekšsēdētājam Andrim Rāviņam (ZZS) būs trīs vietnieki – sociālās, veselības un kultūras lietas kūrēs viņa partijas biedre Rita Vectirāne, par izglītību un sportu atbildēs līdzšinējais vietnieks Aigars Rublis («Vienotība»), bet tautsaimniecības programma būs no Nacionālās apvienības ievēlētā Jurija Stroda pārziņā. Pašvaldības informācija liecina, ka mēra vietnieku alga pēc nodokļu nomaksas ir ap 1035 latiem.No pašvaldības preses pārstāves Egitas Veinbergas skaidrojuma izriet, ka saimnieciskajos jautājumos ar vienu mēra vietnieku ir pietiekami, taču būtiski darba apjoms audzis tieši sociālajā, kultūras un izglītības jomā. Kā Domes priekšsēdētāja vietnieku jaunos papildu pienākumus viņa min sociālās korekcijas programmas attīstīšanu bērniem un jauniešiem, pilsētas iedzīvotāju iesaistīšanās audžuģimeņu kustībā veicināšana, bet Jelgavas Bērnu aprūpes centrā jāveic organizatoriskie pasākumi, nodrošinot vidi, kas veicinātu bērnu atkalapvienošanos ar ģimeni. Kultūras joma savukārt jāpopularizē ārpus valsts robežām, bet izglītībā jāveicina svešvalodu apguve, jāattīsta nometne «Lediņi», interešu izglītība un sports. Tāpat mēra vietnieka uzdevums būs nodrošināt skolēnu apmācību pāreju no sešu gadu vecuma, attīstīt jaunizveidoto tehnoloģiju vidusskolu un jāveicina profesionālās izglītības attīstība pilsētā. Līdzīgi kā Jelgavā arī trešajā lielākajā pilsētā Liepājā ar šo sasaukumu mēram Uldim Seskam (Liepājas partija), būs trīs vietnieki – ne tikai viņa partijas biedri Silva Golde un Gunārs Ansiņš, bet arī koalīcijai pieslējušā «Saskaņas centra» Jurijs Hadarovičs, kam uzticēti tūrisma un investīciju jautājumi. U.Sesks pirmajā Domes sēdē skaidroja, ka darba kļuvis vairāk, turklāt trīs vietnieki nu ir arī Jelgavā. ◆
Politiskās kultūras jautājums
Iveta Kažoka, politisko partiju un labas pārvaldības standartu pētniece◆ Tas, cik mēram ir vietnieku, nav likumdošanas kompetence – pašvaldības ir tiesīgas veidot tik amatu, cik uzskata par nepieciešamiem savu autonomo funkciju īstenošanai. Tāpēc nedomāju, ka likumdevējam būtu šajā lietā jāiejaucas, nosakot kādus ierobežojumus, piemēram, saistībā ar mēra vietnieku skaitu. Tomēr tas rada arī jautājumu, cik lietderīgi tiek izmantoti pašvaldības budžeta līdzekļi, jo katra jauna amata izveide prasa izdevumus. Ja pašvaldības vadības struktūra sāk izskatīties pārāk groteski, tas būtu jāvērtē vēlētājiem. Tas ir politiskās kultūras jautājums.
