Aizvadītās svētdienas rīts sākās ar jaunievedumu – uz Brīvības pieminekli, sākot ar vēsturisko «Līgo» līdz pat tagadējo XXV Vispārējo latviešu Dziesmu un XV Deju svētku simbolam, skanīga 1000 pūtēju marša pavadībā tika nesti Dziesmu svētku karogi. «Te nebūs atsevišķu orķestru, bet viens liels tūkstoš cilvēku kolektīvs, kas sastādīts pa instrumentu grupām. Priekšgalā būs Guntis Kumačevs, bet es esmu tikai viens no daudzajiem cilvēkiem ar zizli,» pastāstīja Raitis Ašmanis, kurš bija viens no pirmajiem jelgavniekiem, ko Rīgā darba gatavībā izdevās sastapt jau agrā rītā.
Kaut iepriekšējā dienā pūtēji bija labi pastrādājuši Doma laukuma Dižkoncertā, kur izskanēja arī novadnieku Alvila Altmaņa un Līgas Celmas–Kursietes darbi. Dejotājiem savukārt sestdienas koncerts beidzās vēlu naktī, un dīkā nestāvēja arī dziedātāji, kas sestdien aizvadīja pēdējo ģenerālmēģinājumu. Tomēr svētdienas rītā visi bija gatavi dzīvespriecīgam vairāku stundu gājienam. Par lielās svētdienas manifestācijas sākšanas vietu jelgavniekiem bija izraudzīts tā saucamais «otrais starta celiņš» jeb Torņa iela, kur tad arī varēja atrast visus mūsu puses kolektīvus un to vadītājus, pilsētas, novadu un Latvijas Lauksaimniecības universitātes vadību ieskaitot.
«Šajos svētkos patiešām prieks par jelgavniekiem, gan tiem, kuri piedalījās daudzajos koncertos, gan tiem, kas cīnījās un guva labus panākumus daudzos konkursos, pat tādās jomās, kur tie netika tik ļoti gaidīti. Patiešām esmu lepns par visiem, bet «Spīgo» meitenes par tām dažām simtdaļām līdz Lielajai balvai lai neuztraucas – tas taču tikai dabīgi, ka audzēknes dažreiz piekāpjas savām skolotājām,» atzina Jelgavas Domes priekšsēdētājs Andris Rāviņš.
Vakarā noslēguma koncertā pulcējās 240 jauktie kori, 79 sieviešu kori, 28 vīru kori, 42 senioru kori, 26 ārzemju latviešu diasporas kori, 12 ārvalstu viesu kolektīvi. Līdz ar dziedātājiem koncertu kuplināja arī apmēram 700 dejotāju un vairāk nekā 1500 mūziķu no pūtēju orķestriem, Pūces etnogrāfiskā orķestra un citiem ansambļiem, kā arī solisti. Noslēguma koncerta dalībnieku skaitā bija teju tūkstotis mūsu pilsētas, Jelgavas novada un Ozolnieku novada pārstāvju.
Atbilstoši pieteiktajai «Līgo» jeb «Lai top» tēmai Mežaparka estrādē svētdien skanēja gan kormūzikas klasika, gan par mūsdienu klasiku kļuvusī Mārtiņa Brauna un Raiņa «Saule, Pērkons, Daugava». Izskanēja arī vairāki spilgti jaundarbi, bet noslēgumā izpildītajai Ērika Ešenvalda «Dvēseles dziesmai» (Anitas Kārkliņas vārdi) ir visas potences ieņemt būtisku vietu latviešu koru kultūras arsenālā arī turpmāk. ◆
