Aptuveni simts latu liela tā saucamā saimniecības nauda plus vairāk nekā lats dienā par ēšanu. Aptuveni ar šādu summu nākas rēķināties vecākiem, kuru bērni tiek sūtīti privātajās pirmsskolas izglītības iestādēs. Arī aukles noalgošana krietni sit pa mammu un tētu kabatu. Tāpēc daudziem gluži kā atpestīšana nākusi ziņa, ka valdība akceptējusi noteikumus par finansiāla atbalsta sniegšanu ģimenēm, kuru atvases dažādu iemeslu dēļ nav tikušas pašvaldības bērnudārzos. Līdz 100 latiem par katru no viņiem varēs dabūt gan «privātie», gan aukles, gan rotaļu un citi alternatīvi pieskatīšanas centri.
Tomēr tikai pirmajā mirklī izskatās, ka ar to būs izdevies saknē atrisināt sāpīgo bērnudārzu rindu problēmu. Kā parasti, šajā lietā ir daudz zemūdens akmeņu, kas liek bažīties, vai no jaunajiem noteikumiem būs liela jēga. Pirmkārt, ieinteresētie saņemt atbalstu pagaidām var rēķināties tikai ar nieka četriem mēnešiem. Turklāt finansiālais atbalsts varētu izrādīties krietni mazāks, nekā cerēts. Nospriests, ka valsts un pašvaldības līdzfinansējuma kopējais apmērs privātajos dārziņos ārpus Rīgas plānošanas reģiona nevarēs pārsniegt 130 latu. Jelgavas pašvaldība patlaban maksā 85 latus. Sanāk, ka starpība, ko iestādes varētu saņemt, ir tikai 45 lati.
Taču vēl grūtāk šo naudiņu būs dabūt ģimenēm, kuras līdz šim par bērnu pieskatīšanu maksājušas kaimiņu Annai vai omītei Dainai. Lai viņas «pataisītu» par kārtīgām auklēm, kuras ir cienīgas saņemt valsts finansējumu, nāksies iegūt aukļa profesionālo kvalifikāciju, reģistrēties Valsts ieņēmumu dienestā un būt gatavām dažādu dienestu kontrolei. Protams, ideja beidzot sakārtot nodokļu nemaksāšanas un apšaubāmu prasmju «pelēko zonu» ir apsveicama. Tomēr cilvēka dabā vienmēr ir meklēt izdevīgāko variantu, un diez vai jaunos noteikumus par tādiem var nosaukt! ◆
