Vasara jau pilnbriedā, skolēni turpina baudīt brīvlaiku, bet darbaļaudis steidz atvilkt elpu atvaļinājumos tālākos un tuvākos ceļojums tepat Latvijā vai ārpus dzimtenes robežām. Tikmēr daudzi veldzējas Lielupes ūdeņos, no ūdens velosipēdiem bauda Zemgales ainavas un sauļojas pilsētas pludmalē. Šovasar vērojams, ka ūdens tūrisms, par spīti virknei nepilnību, piedzīvo attīstību. Mazāk veicies vien kafejnīcas «Silva» saimniekiem, kas pērnvasar solīja gada laikā atklāt Driksā peldošu restorānu un tējas namiņu ceļā uz Pasta salu, bet nu par šiem plāniem runāt īpaši negrib.
Bagātos jūrmalniekus varētu vilināt uz Jelgavu
«Jau sen no tūrisma mārketinga viedokļa likās, ka aktualizējas temats par Jelgavu kā galamērķi, pārvietojoties ar ūdens transportu. Ja mēs paņemam Latvijas karti, secinām, ka lielākā daļa iedzīvotāju koncentrējas Rīgā, savukārt turīgākie tautieši ir Jūrmalā. Nopērkot kuterus un laivas, to īpašniekiem īsti nav ko darīt – aizbrauc līdz jūrai vai Ķīšezeram. Šie pārvietošanās līdzekļi nav aprīkoti tāliem pārbraucieniem jūrā, savukārt Daugavu noslēdz HES, bet pie Rumbulas ir krāces un samērā zems ūdens līmenis. Tāpēc šķiet, ka Jelgava ir veiksmīgs galamērķis,» stāsta jelgavnieks Kristians Rozenvalds, kas pats dzīvo Lielupes krastā. Viņš atceras, kā pagājušajā gadā grupas «Prāta vētra» koncerta laikā pie Jelgavas pils Lielupē bija nostājies ļoti daudz laiviņu, kuteru un katamarānu, lai vērotu mūziķu uzstāšanos. Arī viņš ar ģimeni un draugiem reiz devies tādā izbraucienā no Andrejostas Rīgā līdz Jelgavai un atpakaļ. No rīta, bez steigas izbraucot un piestājot interesantākajās vietās, Jelgavā ieradies ap pusdienlaiku, ceļā pavadot nedaudz vairāk par divām stundām. «Maršruts iekļāva trīs upes – Daugavu, Buļļupi un Lielupi. Jāpiebilst, ka ceļā greznas villas mijas ar baznīcām, rūpniecības ēkām un makšķernieku teritorijām. No Kalnciema līdz Jelgavai krasti ir visneapdzīvotākie, šur tur var ieraudzīt makšķernieku iestaigātās takas un pašus copētājus. Šis posms ir arī ļoti mierīgs, tāpēc bērni varēja vizināties ar piepūšamajiem pūšļiem, ko piestiprinājām pie laivas. Bet galvenās problēmas rodas, ierodoties Jelgavā,» atklāj K.Rozenvalds.
Labas ēstuves tālu no pilsētas
«Jelgavas jahtklubā ir iespējams pietauvot kuģīšus, taču nav atpūtas vietas, kur varētu mierīgi padzert kafiju un doties tālāk,» secinājis K.Rozenvalds. Driksā lielākām laivām piestāt esot bīstami, jo upes gultne ir neizvagota, neiztīrīta, dažās vietās aizaugusi zālēm, un ūdens līmenis daudzkur nepārsniedzot metru. Piebraukt, pietauvoties, atpūsties un uzkavēties var viesu namā «Akva», kas savukārt ir tālu no pilsētas centra, lai vēlāk braucienu varētu saistīt arī ar pilsētas apskati. Arī kafejnīcā «Zemnieku cienasts» iespējams atpūsties un garšīgi paēst, bet arī tas ir tālu no Jelgavas centra, stāsta ūdens transporta īpašnieks.
Viņš ir pārliecināts, ka galvenā problēma, izmantojot Lielupi kā ūdens ceļu, lai nokļūtu Jelgavā, ir atpūtas iespēju trūkums krastos tepat – pilsētas centrā. Saliekot kopā visas iespējas, kas atrodas ūdeņu krastos, izveidotos lielisks piedāvājums, kas pulcinātu vairāk Jelgavas viesu un apmeklētāju.
Jahtu vietas jāaizņem jau maijā
Viņa priekšlikums par Jelgavas jahtkluba attīstīšanu sakrīt arī ar jahtkluba valdes priekšsēdētāja Aleksandra Jakovļeva domām un plāniem. Viņš stāsta: «Protams, nākotnē gribam palielināt pontonu skaitu, lai varētu uzņemt vairāk jahtu un kuteru. Pašlaik Lielupes krastā pie jahtkluba ir 50 stāvvietu – 30 kuteriem un 20 jahtām –, brīvu praktiski nav, bet, lai aizņemtu vietu visai vasaras sezonai, tā jārezervē jau maija sākumā. Ir piecas laivas un septiņi ūdens velosipēdi, ko var īrēt.»
A.Jakovļevs neslēpj, ka pagaidām jahtkluba teritorijā nav ne labierīcību, ne kafejnīcas, kas būtu paredzēta apmeklētājiem, taču kluba vadība strādājot, lai aktīva apmeklētāju sezona būtu ne vien gada siltajos mēnešos, bet arī aukstajā laikā, kad «roņi» nodarbojas ar ziemas peldēšanu. «Protams, gribētu pagarināt aktīvās atpūtas sezonu, taču tas tālākā nākotnē,» saka A.Jakovļevs, piebilstot, ka šovasar daudz cilvēku vēlas iznomāt ūdens velosipēdus, jo laikapstākļi pārsvarā saulaini. Brīvdienās apmeklētāju esot divtik, tāpēc jāpiesakās savlaicīgi.
Kapteiņi nav lepni – paši atrod, kur piestāt
Arī «Zemnieku cienasta» saimnieks un kuģīša «Frīda» kapteinis Artis Jansons, kas par ūdens izmantošanu tūrismā «Ziņām» stāstīja jau pirms gada, tagad kaļ jaunus plānus. «Pie kafejnīcas ir tikai vieta, lai pietauvotu «Frīdu». Ja tās nav uz vietas, šo brīvo placi labprāt izmanto viesi, taču kapteiņi nemaz nav lepni un ļoti bieži paši atrod vietu, kur piestāt un izkāpt krastā,» stāsta A.Jansons. Arī viņam ir doma par piestātnes paplašināšanu, lai varētu uzņemt ciemiņus, jo viesu namā ir vairāki numuriņi, arī kempinga vieta, kur nakšņot ar savām teltīm, kā arī plašas rotaļu iespējas bērniem. A.Jansons piebilst, ka šogad atpūtnieki no kuģīša «Frīda» klāja vēlas apskatīties atjaunoto Čakstes bulvāri un pludmali.
Pievakarē Jelgavas pludmalē spēlējamies «Ziņas» sastop māmiņu Inetu ar mazo meitiņu Renāti un dēlu Ričardu. «Dzīvojam pie bijušās cukurfabrikas teritorijas, pludmale ir tepat, tāpēc šeit esam ļoti bieži viesi. Vakarpusē nav tik daudz cilvēku un saule arī nav tik karsta, tāpēc labprāt nākam spēlēties. Kad siltāks laiks, arī peldamies. Atceros, ka savulaik, kad vēl nebija bērnu, ar draugiem bieži braukājām ar ūdens velosipēdiem, tas sen jau nav darīts,» atzīst jelgavniece.
«Mītava» ļauj baudīt gleznaino Jelgavas siluetu
Visas nedēļas garumā pilsētas iedzīvotājiem un viesiem ir iespēja izbaudīt braucienus ar kuģīti «Mītava». Tā īpašnieks un kapteinis Andris Rotkalis stāsta, ka cilvēkus uzņem jaunajā promenādē starp Mītavas tiltu un jauko strūklaku. «Daudzi vienkārši nāk un apjautājas, jo vēl neko nezina par jauno kuģīti. Maršruts iekļauj braucienu apkārt Pils un Pasta salai, tā kopgarums ir 16 kilometru, ilgst stundu. Ceļā var doties, ja savācas vismaz sešu cilvēku grupa, bet kuģīša ietilpība ir līdz 15 braucējiem,» stāsta A.Rotkalis.
Viņš pieredzējis, ka bieži cilvēkiem uz ūdens zūd orientācija, tāpēc mēdz sajaukt īsto atrašanās vietu, savukārt vienā izbraukumā rīdzinieki bijuši sajūsmināti par Pils salas liegumu un savvaļas zirgiem piecu minūšu attālumā no Jelgavas centra. «Ja zirgi uzturas salas vidienē vai piekrastē, tos var viegli pamanīt, bet, ja slēpjas krūmos, nav saskatāmi. Ir gadījies redzēt arī gulbju pārus, kas ligzdo Lielupē, vakaros, saulei rietot, paveras pievilcīgs siluets ar torņu smailēm, savukārt strūklaku gaismas vilina ne vien atpūtniekus pie ūdens, bet arī cilvēkus, kas vakarā pastaigājas Čakstes bulvārī,» par apskates objektiem stāsta kuģīša «Mītava» kapteinis. ◆
