«Mēs jau tagad dzīvojam eirozonā, bet zemniekiem galvenais biznesā ir tas, lai tikai būtu nauda. Vienalga, kādā krāsā,» saka lielākās lauksaimnieku nevalstiskās organizācijas «Zemnieku saeima» priekšsēdētāja vietniece Maira Dzelzkalēja. Aptaujātie zemnieki saka – jau tagad liela daļa maksājumu tiek veikta eiro, tādēļ ik gadu nākas zaudēt daļu apgrozījuma konvertācijas dēļ. Žēl vienīgi esot lata kā simbola.
«Šodien tieši veikalā rēķinājām, kā salikt tos četrus ciparus aiz komata, jo nosacījums ir strikts,» saka zemnieks un lauksaimniecības tehnikas tirgotājs Jānis Diļevka. Komersantiem lielākās raizes sagādājot programmēšanas un citas tehniskās lietas, lai latus precīzi pārrēķinātu eiro. «Preču sortiments ir ļoti liels, darbs tur būs. Bet es vairāk uz to visu skatos pozitīvi. Negatīvais ir tīri personīgais, ka tiek zaudēts lats kā simbols. Bet esmu piedzīvojis krievu rubli, «repšikus», man ir pieredze,» saka J.Diļevka.
Plusu vairāk par mīnusiem
Lielai daļai zemnieku, sevišķi lielsaimniekiem, jau tagad konti ir gan latiem, gan eiro norēķiniem, skaidro biedrības «Zemnieku saeima» priekšsēdētāja vietniece Maira Dzelzkalēja. Viņa apgalvo, ka pašlaik daudzi lauksaimnieki ik gadu zaudē divus trīs procentus apgrozījuma, jo jāmaksā salīdzinoši barga cena par valūtu konvertāciju. «Liels apjoms piena un graudu jau tagad tiek eksportēts, norēķinus saņemot eiro. Savukārt minerālmēslus un augu aizsardzības līdzekļus pērkam no ārzemēm, tādējādi atkal maksājot par konvertāciju,» skaidro M.Dzelzkalēja. Viņa saka – cilvēciskais faktors, kādēļ žēl atvadīties no lata, katram ir savs, taču no biznesa viedokļa – eiro ieviešanai plusu ir vairāk nekā mīnusu.
Ziemassvētkos bez atbalsta
«Zemnieku saeimas» pārstāve piebilst, ka ar Lauku atbalsta dienestu eiro ieviešanas dēļ zemnieki vienojušies, ka šogad ap gadu mijas laiku tiks pārtraukta atbalsta izmaksa. Līdz decembra vidum lauksaimnieku kontos maksājumi ienāks latos, pēc tam būs pārtraukums, bet no janvāra otrās nedēļas zemnieki jau saņems eiro.
Arī Lauku atbalsta dienests ir gatavs eiro ieviešanai, ziņo tā preses pārstāve Kristīne Ilgaža. «Lai lauksaimnieki nākamajā gadā saņemtu maksājumus, papildu informāciju nav nepieciešams sniegt, bet kontos atlikušie līdzekļi tiks konvertēti automātiski,» viņa skaidro.
Dienesta direktore Anna Vītola-Helviga atzīst: «LAD klientiem eiro ieviešana papildu darbu neprasīs. Izmaksu termiņos nekādu izmaiņu nebūs. Šobrīd veicam sarežģītu un aktīvu darbu, lai visas informācijas sistēmas tiktu pielāgotas jaunajai situācijai.»
Arī uzņēmēji saka «jā»
Kad līdz Latvijas pārejai uz eiro atlicis mazāk par pusgadu, to atbalsta arvien lielāks skaits uzņēmēju. Par pāreju uz eiro nu jau ir 48,8 procenti uzņēmēju, kas ir par 14,2 procentiem vairāk nekā pagājušā gada septembrī, liecina sabiedriskās domas pētījumu centra SKDS veiktā aptauja. Vislielākais atbalsts eiro ieviešanai ir lielo uzņēmumu vidū (74 procenti, to apgrozījums ir lielāks par miljonu latu). ◆
