Topošais inženieris Reinis Žeļņeronoks ar izgudrojumu – dziļirdinātāju – tika galā pāris mēnešos
Viens no priekšnosacījumiem labas ražas ieguvē ir kvalitatīvi sastrādāts lauks. Īpaši Vilces pusē daudzu zemnieku raizes ir akmeņainie lauki. Turklāt, arot augsni, tie aizvien tiek izcelti no zemes. LLU Tehniskās fakultātes (TF) students Reinis Žeļņeronoks konstruējis dziļirdinātāju, kas kalpo kā alternatīva aršanai. Jaunais agregāts jau izmēģināts zemnieka Artūra Vālodzes laukos Vilces pusē un atzinīgi novērtēts.Tīrumos, kur ir ļoti daudz akmeņu, aršana pirms sējas bieži vien tiek izlaista, lai akmeņu būtu mazāk, taču līdz ar to arī raža netiek iegūta maksimālā. Šādas raizes jau kuru gadu piedzīvo arī Vilces pagasta zemnieku saimniecības «Mazcelmi» saimnieks Artūrs Vālodze. Piekto gadu viņš aršanai atmetis ar roku un paralēli meklējis variantus, kas to aizvietotu.
Karš ar akmeņiem
A.Vālodze apsaimnieko 230 hektāru, daļa lauku, kas atrodas netālu no Igates karjeriem, ir pārbagāti laukakmeņiem. «Šis ir tikai vienas sezonas vākums,» rādot milzīgu akmeņu kaudzi ceļa malā, saka saimnieks. Zemi viņš nearot jau piecus gadus, jo pēc darba ar arklu lauks ir pelēks no akmeņiem. Līdz šim pēc graudu nokulšanas Artūrs lauku diskojis un pirms sēšanas to darījis vēlreiz, zemi uzplēšot aptuveni 15 centimetru dziļumā. «Rezultāts tomēr nav tas – rapsim vajag dziļāk, kur «iekrist», un jūtu, ka arī citām kultūrām kaut kā pietrūkst, īpaši rudenī, kad laukus sablietē lietus. Pakonsultējos ar agronomiem, un secinājām, ka līdzēt varētu augsnes irdināšana, kas neceltu ārā arī tik daudz akmeņu. Ārzemju firmas piedāvā kaut ko līdzīgu, bet tie maksā bargu naudu, turklāt nav garantijas, ka tiks galā ar šitādiem,» pametot skatu uz prāvo akmeņu kaudzi, nosaka A.Vālodze. Ar savu sāpi zemnieks šopavasar vērsies pie Jelgavas uzņēmuma «Agro Vita», kas nodarbojas ar dažādu lauksaimniecības tehnikas un palīglīdzekļu izgatavošanu. «Ideja man bija apmēram skaidra, bet pats uzkonstruēt un izgatavot ko tādu nevaru, tāpēc piedāvāju tiem, kas ar to nodarbojas,» stāsta zemnieks.
Pirmais izaicinājums
R.Žeļņeronoks šogad beidza LLU Tehniskās fakultātes 3. kursu, viņš ir topošais mašīnbūves inženieris un uzņēmumā «Agro Vita» izgāja studiju praksi. Tieši viņam uzņēmuma direktors Jāzeps Kivlenieks uzticēja konstruēt agregātu, kas spētu atrisināt Vilces zemnieka problēmu. Līdz šim jaunietis neko tādu nebija darījis, un uzticētais darbs bija liela atbildība. «Izvēlējos trīs prototipus, no kā paņemt labākās lietas. Skatījos, lai agregāts ir funkcionāls un detaļas būtu lēti pieejamas – 90 procentu ražotas tepat Latvijā.Ideja tika izstrādāta ar datorprogrammas palīdzību un pārvērsta rasējumā. Topošajam inženierim darbs prasījis divus mēnešus. Tepat Jelgavas ražotnē dziļirdinātājs arī izgatavots. «Tas man bija pirmais tik liels darbs, kā arī milzu stress, bet esmu gandarīts, ka viss izdevies, kā plānots, un zemnieks ir apmierināts,» priecājas Reinis. Latvijā tas ir pirmais un pagaidām vienīgais tāda veida dziļirdinātāja eksemplārs. J.Kivlenieks slavē TF studentus un mācībspēkus, kas viņus gatavo. «Reinis nav pirmais un noteikti nebūs pēdējais students, kas strādā mūsu uzņēmumā, jo šīs fakultātes studenti ir izdomas bagāti, centīgi un apķērīgi puikas. Arī Reinim, redzot viņa attieksmi pret darbu un loģisko domāšanu, droši varēju uzticēt šo uzdevumu. Rezultāts ir ļoti labs, un, visticamāk, šādus dziļirdinātājus jau pavisam drīz laidīsim plašākā apgrozībā un piedāvāsim arī citiem zemniekiem,» stāsta J.Kivlenieks.
Aparāts «uz ūsiņu»
Pagājušonedēļ agregāts jau tika stiprināts pie traktora un laists darbā. Lauks tiek irdināts, lai jau rīt tajā varētu sēt rapšus, bet šai kultūrai ir svarīgi iesakņoties ap 30 centimetru dziļumā. Pirmajā dienā šo to nācies pieregulēt, uzlabot, bet kopumā saimnieks ar to ir apmierināts. «Līdzīgi ārzemju ražojumi maksā pārāk dārgi – virs desmit tūkstošiem latu. Šis ir stipri zem desmit tūkstošiem, jo atsperes un citas detaļas ir mūsu pašu ražojuma, es teiktu – aparāts «uz ūsiņu». Vai esam dumjāki? Ja akmeņainais 70 hektāru lauks tiks uzirdināts un agregāts nesalūzīs, un izskatās, ka tā arī būs, tad tā mašīna ies,» nosaka zemnieks. Viņš pats gan tikai nupat uzzinājis, ka dziļirdinātāja autors ir students, tāpēc jo vairāk ir izbrīnīts. Saimniecībā «Mazcelmi» tiek audzēti kvieši, rapši un otro gadu arī alus mieži. Šogad izcilākās ražas gaidāmas tieši no miežiem. Sliktāk kā pērn padevušies rapši – pagājušajā vasarā iekultas piecas tonnas no hektāra, bet šogad knapi trīs, arī rapšu cena esot neadekvāti zema.Artūrs pārsvarā saimnieko viens, palīdzot dēlam un mazdēlam – viņš kuļ, bet jaunie ražu ved prom. «Īsto rezultātu redzēsim tikai nākamgad, kad raža būs vācama, bet izskatās, ka būs labāk,» kāpjot traktorā, nosaka A.Vālodze. ◆
