Kā veicas ar pāreju uz eiro, par cīņu ar aplokšņu algām un fiktīvajiem uzņēmumiem stāsta Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektora pienākumu izpildītāja Ināra Pētersone
– Daudzas valsts iestādes sūdzas, ka nepietiek finanšu līdzekļu. Vai VID pietiek naudas?
Mums ir daudz ideju, un, ja būtu vairāk līdzekļu, tad mēs tās varētu realizēt. Es nerunāju par darbinieku atalgojuma celšanu, darba apstākļiem. Kā redzat, ne tikai man nav ideālu darba apstākļu, bet daudziem. Šīs idejas saistās ar administratīvā sloga mazināšanu, nodokļu maksātājiem iesniedzot deklarācijas, pakalpojumu pieejamību.
– Sākumā domāju, ka kabinetiem durvis vaļā, lai nodrošinātu darba atklātību…
Nē, vienkārši kabinetos ir ļoti karsts un nav gaisa. Taču, ņemot vērā, ka mums tiek būvēta jauna ēka, investēt pašreizējās telpās darba apstākļu uzlabošanai nebūtu saimnieciski. Taču mums ir daudz ideju, kas saistās ar klientu apkalpošanu, ar mūsu informatīvajām sistēmām. Esam izstrādājuši pasākumu programmu, kas jāizdara, lai VID būtu klientam pieejamāks un klienti vairāk uzzinātu, kas ir vajadzīgs, lai deklarācijas viņiem iesniegt būtu vieglāk un vienkāršāk. Šajā programmā ir ļoti daudz ideju, kuru realizācijai nepietiek tikai ar mūsu labo gribu. Tam nepieciešams arī finansējums. Šo programmu mēs īstenojam pakāpeniski. Līdzko parādās kāda rezervīte, brīvi līdzekļi, novirzām nepieciešamajiem uzlabojumiem. Tādēļ VID nebūs tas, kas teiks, ka mums vienīgajiem visā valsts pārvaldē naudas ir tik, cik vajag. Nē, kurš gan labāk par mums zina šīsdienas valsts iespējas!
– Kādēļ deklarāciju iesniegšanas uzlabojumi nāk tik lēni un smagi? Tikai šogad privātpersonām deklarācijas EDS sistēmā aizpildītas automātiski.
Tas atkarīgs no tehniskiem risinājumiem un finansiālajām iespējām to realizēt. Ideja par šādu iespēju mums bija jau vairākus gadus, bet tad sākās krīze un arī VID finansējums tika samazināts. Bijām spiesti to novirzīt tikai akūtākajām lietām, piemēram, normatīvo aktu grozījumu ieviešanai. Tas bija laiks, kad normatīvie akti tika grozīti ļoti daudz. Tiklīdz mums parādījās kādi līdzekļi, mēs jau gatavo ideju realizējām.
– Kas notiek ar pārcelšanos uz jauno VID ēku? Kad sāksiet tur strādāt?
VID ir ļoti nopietna, ļoti liela organizācija, kas nevar vienkārši visu sakrāmēt koferī un vienā dienā aizvest uz jauno ēku. Mums ir informatīvās sistēmas, kas ir ļoti sarežģītas un plašas. Pārcelšanās saistīta ar drošības sistēmām, mums ir Finanšu policija un Muitas kriminālpārvalde, laboratorijas, kur jāievēro papildu prasības. Saskaņā ar plānu pārcelšanos varētu sākt nākamgad agrā pavasarī, un, cerams, līdz vasaras beigām, septembrim būsim pilnībā pārcēlušies. Taču tas notiek, ja būvniekiem nav aizķeršanās un arī mums viss rit pēc plāna.
– Jūsuprāt, VID ir mehānisms, kas nodrošina valsts varas un sabiedrības mijiedarbību, vai tomēr vairāk represīva iestāde?
Man ļoti gribētos domāt, ka pirmais, jo mums lielākā daļa sabiedrības brīvprātīgi maksā nodokļus. Par to liecina arī VID uzbūve – spēka vienības jeb represīvās struktūras nav pat puse darbinieku. Muitas kriminālpārvaldē un Finanšu policijas pārvaldē strādā ap 250 cilvēku, Kontroles pārvaldē – vairāk nekā 600 no pāri par 4000 darbinieku. Tas apliecina, ka tomēr orientējamies uz brīvprātīgu nodokļu nomaksu.
– Vai joprojām ir aktuāla tā sistēma, par kuru sūdzas uzņēmēji, – līdzko apstrīd kādu VID lēmumu, tā seko pārbaude pēc pārbaudes?
Nē. Tā nav. Kontroles pārvaldē direktors ir tas, kas apstiprina audita plānu. Ir izstrādātas riska analīzes sistēmas, kur pēc nodokļu nenomaksas riska lieluma dilstošā secībā sarindotas visas juridiskās un fiziskās personas. Un pārbaudes tiek veiktas pēc saraksta dilstošā secībā. Mēs, protams, vērtējam un analizējam atceltos vai daļēji atceltos lēmumus, taču tikai tādēļ, lai līdzīgas kļūdas vairs nepieļautu, lai nenāktos pieņemt nelabvēlīgus lēmumus un pēc tam tos mainīt vai atcelt. Uzņēmējiem nevajadzētu būt bažām, ka apstrīdētu lēmumu dēļ notiek pārbaudes.
– Kādā intervijā minējāt, ka nodokļu maksātāji varētu pamest šo valsti…
Tas, visticamāk, ir kāds pārpratums, jo jebkurš iedzīvotājs mums ir būtisks. Arī nodokļu nemaksātājs piedalās valsts ekonomiskajā dzīvē un tērē naudu, pat ja tērē to, par kuru nav nomaksājis nodokļus. Līdz ar to šī nauda agri vai vēlu nāk atpakaļ, kaut vai caur veikalu, nopērkot maizi un pienu.
– Kādēļ, jūsuprāt, cilvēki izvēlas nemaksāt nodokļus? Tā ir ļaunprātība vai tomēr valsts sistēmas attieksme pret cilvēkiem?
Esmu noskaitusies par to, ka viena daļa visu noveļ uz to, cik slikta ir valsts sistēmas attieksme. Es esmu viens no sabiedrības locekļiem, kas dzīvo mūsu valstī, un es neesmu jutusi kaut kādu sliktu, aizskarošu attieksmi pret sevi. Jā, arī es gribētu braukt pa kvalitatīviem ceļiem, saņemt ātrākus, kvalitatīvākus medicīnas pakalpojumus, izglītotākus jauniešus, nākotnē pienācīgu pensiju… taču naudas ir tik, cik šobrīd ir. Izglītotam cilvēkam ir jāsaprot, kur valsts tērē līdzekļus un kāpēc to ir tik, cik ir, to jau māca pamatskolā. Protams, mazliet vajag piepūli, lai atrastu nepieciešamo informāciju, bet, galvenais, – vēlmi. Nereti visneapmierinātākie ir tieši tie, kuri paši daudzus gadus nodokļos nav samaksājuši nevienu santīmu.
– Kā jūs motivētu maksāt nodokļus 75 gadus vecam pensionāram, kurš ir spiests strādāt fiziski smagu darbu, lai spētu izdzīvot?
Šis jautājums jāvērtē dziļāk. Viens ir tas, ka cilvēks maksā valsts sociālās apdrošināšanas iemaksas, kas aiziet sociālajām garantijām. Tajā pašā laikā tiek maksāts iedzīvotāju ienākuma nodoklis. Tas aiziet pašvaldībai. Pašvaldībai savukārt ir jānodrošina visa infrastruktūra. Un ir vienalga, jauns vai vecs, pašvaldības infrastruktūru izmanto līdzīgi. Nodokļi no nekā neveidojas, tie nonāk valsts budžetā un tiek tērēti skolām, izglītībai, veselības aizsardzībai un vispār valsts pārvaldes uzturēšanai. Protams, arī man sāp, ka mēs nevaram nodrošināt pensionāriem cilvēka cienīgu pensiju. Es ļoti ceru, ka ar laiku tas atrisināsies.
– Bet šajā konkrētajā gadījumā – kā šis cilvēks var cerēt jelkad izmantot samaksāto nodokļu labumus? Pēc valsts apmaksātiem medicīnas pakalpojumiem jāstāv rindā vairāk nekā gadu, pabalstus nesaņem, jo oficiāli strādā un neskaitās trūcīgs, pensija ir tik maza, ka ar to nepietiek… Šāds cilvēks ir ieinteresēts nodokļus maksāt? Turklāt vīrieša vidējais vecums ir nedaudz pāri 60 gadiem.
Ja dzīvo pēc šādas filozofijas, mēs neviens nevaram zināt, cik kuram no mums ir atlicis.
– Neviens to nezina, bet statistika ir nežēlīga.
Jautājums jau ir nevis par to, ka viņš strādā, bet par pensiju – vai tā ir adekvāta. Tad tā ir sociālā sistēma, par kuru jārunā.
– Tā ir valsts sistēma.
Jā, protams, bet manā pārraudzībā nav sociālā sistēma. Man arī ir vecāki, radinieki, par kuriem sāp sirds. Viņi nostrādājuši visu mūžu, sagandējuši veselību un saņem pensiju zem 200 latiem. Un es esmu spiesta ar savu ierēdņa algu viņiem palīdzēt. Vienīgais risinājums ir iziet no pagrīdes tiem, kuri šobrīd nemaksā nodokļus, jo, ja nebūs papildu līdzekļu, diemžēl nebūs, no kā pensijas paaugstināt.
– Labi, cits gadījums. Cilvēks ir mācījies augstskolā, un viņam pienākas iedzīvotāju ienākuma nodokļa atmaksa. Bet saistībā ar ierobežojumiem viņš šo atmaksu, kas noteikta ar likumu, pilnībā atpakaļ nesaņems. Kā motivēt šādu cilvēku maksāt nodokļus?
Arī es mācījos maģistrantūrā un nesaņēmu atpakaļ visu, kas pienācās. Šajā gadījumā ir jāvērtē, ko mēs gribam un vēlamies stimulēt, ja mums ir vajadzīgs izglītots cilvēks. Varbūt ir iespēja diferencēt atmaksu vai nu par profesionālo, vai augstāko izglītību atkarībā no tā, kāds darbaspēks valstij nepieciešams, un to atbalstīt. Vienīgi gribēju precizēt, viņš saņems gan visu, kas likumā ir noteikts, tikai likumā noteiktais nenosedz visu.
– Vai varētu paaugstināt atmaksājamo summu – 150 latu no IIN?
Tas ir nodokļu politikas jautājums. VID neiesaistās jautājumos, kur ir kādas likmes. Taču vēlreiz gribu akcentēt – celt summu, ko atmaksāt, var tikai tad, ja ieņēmumi to pieļauj. Es vēlētos, lai šo jautājumu skatītos tomēr diferencētāk. Kad es mācījos, no 26 pamatskolas klases audzēkņiem trīs aizgāja mācīties vidusskolā, tālāk divi ieguvām augstāko izglītību, pārējie – profesionālo izglītību un arodu. Tagad pavisam cita aina – liela daļa dodas augstskolu virzienā. Bet vai tiešām to vajag? Varbūt, ja līdzekļu pietrūkst, tad kompensējam daļu mācību maksas tiem, kuri mācās tur, kur valsts kopā ar uzņēmējiem ir noteikusi, tas ir, kur būs darbs.
– Bet, jūsuprāt, to vajadzētu?
Protams, ka vajadzētu. Nav jēgas dot mazumiņu, bet līdz galam nekompensēt to, ko varēja. Taču kompensēšanas mehānismi ir dažādi. Turklāt jāņem vērā, ka arī par minēto summu cilvēkam jāiesniedz deklarācija, attaisnojuma dokuments, savukārt VID jāapstrādā dokumenti, lai varētu šo kompensāciju, kas ir 38,50 latu, izmaksāt.- Kādēļ šobrīd ir tā, ka cilvēks, kamēr strādā un maksā nodokļus, saņem mazāku atmaksu no IIN nekā tad, ja nestrādā?Iedzīvotāju ienākuma nodokļa atmaksu var saņemt tikai tad, ja tas ir samaksāts, citādi jau nav ko atmaksāt.
– Tur kaut kas būtu jāmaina?
Jūs no manis gribat izvilkt, lai es pasaku, ir vai nav jāmaina kaut kas nodokļu politikā. Ja nekas nebūtu jāmaina, tad acīmredzot nebūtu šīs smagās diskusijas par valsts budžeta veidošanu, par IIN – vai palielināt neapliekamo minimumu, vai mainīt likmes. Ne tikai mēs kā sabiedrības locekļi, bet arī valdība un Saeima saprot, ka ir tāls, smags ceļš ejams. Protams, to visu var izdarīt uzreiz, bet tikai ideālā gadījumā, ja nodokļus visi maksātu godīgi, tad valsts zeltu un plauktu.Pašlaik situācija ir tāda, kāda tā ir, ēnu ekonomika mums ir liela – līdz pat 25 procentiem, nodokļu nemaksāšana ir akūta. Tiklīdz mēs kaut ko atbalstīsim, samazināsim nodokļus, būs problēmas pašvaldībām, kuru ienākumi atkarīgi no šā nodokļa. Tiklīdz samazināsim sociālo nodokli, tiks apdraudēta pensiju izmaksa. Ir jāatrod balanss.
– Jūsuprāt, cik normāli ir tas, ka PVN likums, kas stājās spēkā 1. janvārī, jau gada vidū tiek mainīts un tam ir plānoti vērienīgi grozījumi?
Biežas nodokļu likumdošanas izmaiņas nav normāla parādība. Šajā jautājumā mēs esam vienā pusē – gan nodokļu maksātāji, gan nodokļu administrācija –, jo mums saskaņā ar normatīviem jāpārkārto savs darbs, pašiem jāapgūst visi jauninājumi. Ja izmaiņas saistās ar deklarācijām, tad jāmaina informatīvās sistēmas. Jāņem vērā, ka, tiklīdz kaut kas tiek pieņemts no jauna, jaunā redakcijā, visbiežāk ir iespēja kļūdīties. Tikai tad, kad šāds likums kādu laiku darbojas, ir redzamas nianses. Šajā gadījumā pozitīvi ir tas, ka visus nepieciešamos grozījumus, ko plāno izdarīt, salika kopā, nevis groza kaut ko pa mazumiņam katru mēnesi. Tad būtu vēl trakāk. Ceru, ka no 1. janvāra ir apkopotas visas tās lietas, kas bija neprecīzas, dažādi interpretējamas. Tas viss tagad ir salikts kopā, un pie tā vairs nebūs jāatgriežas.
– Vai, likumā definējot, kas ir luksusa auto, izdosies novērst praksi uzņēmējiem iegādāties sev privātu auto caur uzņēmumu, norakstot nodokļus?
Tas šo sistēmu novērsīs daļēji. Šeit darbojas ES direktīva, kas rekomendē nepieciešamo rīcību. Lai pieņemtu stingrākas normas, jāprasa īpašais saskaņojums ar ES. Kad, piemēram, ES iestājās Lietuva, viņiem jau bija noteikts, ka viņi šādi drīkst iegādāties tikai tādu transportu, kas nepieciešams saimnieciskās darbības veikšanai – taksometru pakalpojumiem, pārvadājumiem –, bet ne situācijām, kad auto izmanto firmas vadītājs vai darbinieks, kaut vai braucot darba darīšanās. Viņiem tas bija noteikts pirms iestāšanās ES. Lai mēs tagad tādu normu ieviestu, būtu nepieciešama īpaša saskaņošana, un tas ir ļoti garš ceļš. Taču, cik saprotu, iecere šo situāciju atrisināt pilnībā nav atmesta.
– Jūs intervijās esat norādījusi, ka ir aptuveni 7000 uzņēmumu, kuriem ir fiktīvu uzņēmumu pazīmes. Cik ilgā laikā tos slēgsiet?
Mums ir precīzi apzināti fiktīvie uzņēmumi, kas atbilst šādām pazīmēm. Ar jaunajām lietām, kas nonāk mūsu redzeslokā, tiekam galā uzreiz. Tur ātrums ir. Ar vecajām, no kurām pašlaik pāri par 4000 jau ir slēgti uzņēmumi, domāju, līdz vasaras beigām, līdz septembrim tiksim galā.
– VID analizē arī aizdomīgo darījumu ķēdes. Kurās nozarēs tas novērojams visvairāk?
Tās ir būvniecība, mežizstrāde, metālapstrāde, autoservisi…
– Cik izplatīta ir parādība, ka uzņēmumi, slēdzot gadu, konstatē peļņu, no kuras nevēlas maksāt uzņēmuma ienākuma nodokli, un tad veic kādas darbības, lai šī peļņa pazustu?
Protams, daļa tieši tā arī dara, tāpēc novembris, decembris ir īpaši «interesants», VID inspektoram analizējot un pārbaudot deklarāciju.
– Kas notiek ar fizisko personu melno sarakstu?
Kopā ar Finanšu, Tieslietu ministriju apzināmies konkrētus riskus, tas kalpotu melnā saraksta izveidei fiziskām personām, kuras ļaunprātīgi izvairās no nodokļu nomaksas, veido fiktīvus uzņēmumus. Tādu, pēc VID datiem, varētu būt ap 1000.
– Bet vai aizliegums šādām personām nodarboties ar saimniecisko darbību pilnībā atrisina problēmu, jo oficiāli dibinātājs var būt cits cilvēks?
Šobrīd jau tā ir. Firmas oficiāli dibina bezpajumtnieki, tiek atrastas personas ārzemēs.
– Ko tad dos šis saraksts?
Ar grupējumiem, kuros darbojas fiktīvi uzņēmumi un kurus vada «viens smadzeņu centrs», strādā Finanšu policija. Mūsu uzdevums ir personām, kas pieķertas nelikumīgās darbībās, radīt šķēršļus un neļaut šādiem cilvēkiem atklāti darboties.
– Vai VID ir gatavs pārejai uz eiro, un cik tas izmaksās?
Mums šim mērķim piešķirti nepilni divi miljoni latu. Esam iestāde, kurā ir visvairāk sistēmu, un tās ir vissarežģītākās un apjomīgākās. Es ceru, ka mēs būsim gatavi pārējai uz eiro, jo šodien vēl tādi neesam. Vispirms ir nepieciešami normatīvie akti, visi normatīvi vēl nav pieņemti. Taču tie, par kuriem bija atbildīgs VID, ir sagatavoti un iesniegti MK kancelejā. Mēs esam sistēmu izrevidējuši un uzlikuši uz papīra visu, kas nepieciešams veiksmīgai pārejai uz eiro, kā izskatīsies vēsturiskie dati u.c. Ir atsevišķas lietas, kas gaida precizēšanu. Faktiski ir precīzs plāns pa datumiem, pa sistēmām, kad ko darām. Līdz ar to pašlaik nav risku, ka VID pārejai uz eiro būtu kāds apdraudējums.
– Kā VID notiek sadarbība ar nozaru asociācijām? Vai tas ir devis kādu reālu labumu?
Mums pašlaik ir 13 noslēgtas vienošanās ar nozaru asociācijām. Tās nav tikai formālas. Mēs esam izanalizējuši asociācijas biedru darbību, savukārt viņi noteiktā termiņā sola paaugstināt savu darbinieku atalgojumu, par kuru tiek nomaksāti visi nodokļi. Tas ir piespiedu audzināšanas mehānisms, kuru veic viņi paši savās asociācijās. Mēs savukārt analizējam riskus un sniedzam viņiem nepieciešamo informāciju un palīdzību.Savukārt VID ieguvis piekļuvi asociācijas biedru zināšanām par konkrētajām nozarēm, piemēram, piedaloties praktiskajās mācībās. Tas ļauj izprast konkrētās nozares pārstāvju darba un nozares īpatnības un palīdz saprast tendences.
– Daudz tiek runāts par aplokšņu algām. Kādas tās ir mūsdienās? Joprojām tiek vesti koferi ar naudu, kas tiek izdalīta darbiniekiem?
Jā, tā ir konkrēta, fiziska nauda, ir melnie sarasti, kurus reizēm mēs atrodam datoros. Citreiz šādi saraksti ir kladītēs. Bet joprojām ir konkrēts cilvēks, kas atved naudu koferī un izdala. Pieķert šādus gadījumus ir ļoti grūti.Ir atsevišķi gadījumi, kad uzņēmuma vadībai pietuvinātu cilvēku kontos parādās lielas naudas summas, kas tiek pārskaitītas darbiniekiem, samaksājot algas. Taču uzņēmumi to ir sapratuši. Tiklīdz procesā tiek iesaistīta kredītiestāde, tā iespējams naudas ceļu izsekot. Atliek tikai vienam darbiniekam ziņot VID, kā šo naudas plūsmu var noskaidrot.Ar aplokšņu algām jācīnās ne tikai izmaksu laikā. Svarīgi ir noskaidrot un likvidēt naudas izcelsmes avotus. Viens no vecākajiem un izplatītākajiem paņēmieniem, kā pie šādas naudas tikt, ir fiktīvie darījumi. Latvijas likumdošana paredz, ka VID pārrauga juridisko personu kontus. Tiklīdz tajos parādās līdzekļi, VID to redz. Bet, ja juridiskā persona atver kontu, piemēram, Lietuvā, tad tai ir tikai pienākums VID par to informēt. Ja šāda informācija netiek sniegta, sods par to ir neliels.Otra būtiskā lieta – avansa norēķini. Tos regulāri izsniedz kādai personai, kas pretī neiesniedz atskaites par naudas izlietojumu. Līdz ar to avansa maksājumos nenosegtās summas sakrājas milzīgas, un tad uzņēmums var sākt maksātnespējas procesu. Šo iespēju no 1. janvāra mēs likvidējām, nosakot – ja par avansa maksājumu nav iesniegti dokumenti, tad tas tiek pielīdzināts darba samaksai vai citiem ienākumiem. Līdzko šī iespēja tika slēgta, tā attīstījās nākamā – aizdevumi bez termiņiem, bez procentu maksājumiem. Mēs strādājam, lai arī šo iespēju tikt pie līdzekļiem aplokšņu algām likvidētu.
– Cik lieli, pēc VID aplēsēm, ir fizisko personu nedeklarētie ienākumi? Cik daudz nenomaksātā IIN veidā ik gadu aizplūst garām valsts kasei?
VID tādu aplēšu nav, jo par fizisko personu ienākumiem vēl nav pilnīgas informācijas, joprojām cilvēki nesaprot, ka VID jāsniedz ziņas (iesniedzot gada deklarāciju) arī par ienākumiem, no kuriem nav jāmaksā nodoklis. Ja šo pienākumu pildītu kvalitatīvāk, tad mums darba būtu mazāk, jo būtu informācija par avotiem, no kuriem kāds liels pirkums veikts. Diemžēl fizisko personu auditoriem darba pietiek.
– Kādas ir lielākās aplokšņu algu riska nozares?
Aplokšņu algu riska nozares ļoti labi korelējas ar nozarēm, kurās ir raksturīgas «melno» darījumu biznesa ķēdes, jo no tām veidojas avots, ko ielikt «aploksnē».
– Kā veicas ar legālās kontrabandas ierobežošanu, piemēram, degvielas ievešanu pāri robežai?
To mēs maksimāli esam ierobežojuši gan biežuma, gan apjoma ziņā ar izmaiņām normatīvajos aktos. Protams, negodīgā rūpala pārstāvji meklē iespējas, kā apiet ierobežojumus. Vairāki tādi gadījumi ir nonākuši mūsu redzeslokā. Uzņēmējs reģistrējis saimniecisko darbību – pasta pakalpojumus. Tas katru dienu ar kravas auto ar gandrīz tukšu bāku ved vienu aploksni pāri robežai un tad atgriežas uzpildīts. Lai šādu praksi izskaustu, nepieciešami grozījumi licencēšanas kārtībā, tādēļ esam vērsušies Satiksmes ministrijā, lai šādos gadījumos varētu uzņēmējam licenci atņemt.
– Esat gatava tam, ka jūs varētu neiecelt VID vadītājas amatā?
Jā. VID vadītājas amats nav mans pašmērķis. Esmu arī ministram to teikusi. Ja tiks pieņemts lēmums virzīt kādu citu kandidātu, es atbalstīšu. Vienīgais, ļoti gribētu, lai tas ir kāds cilvēks no VID struktūras, nevis no malas. Citādi tas nozīmētu, ka VID darbība faktiski tiek paralizēta aptuveni uz gadu, kamēr jaunais vadītājs iepazīstas un izprot struktūru un vērienu, ar kādu VID strādā. ◆
