Mēs rakstām, jo nepiekrītam Lāsmas Antonevičas 1. augusta publikācijai «Mūža nogalē paliek bez mājām». Daudzi vietējie iedzīvotāji, kas pazīst Mirdzu Jankovsku, kā arī Karteļu ģimeni, mums piekritīs. Vaina jāmeklē ģimenes attiecībās. Nelaiķes Karteles meitām vajadzētu būt ļoti pateicīgām Mirdziņai par atbalstu un palīdzību, ko viņa sniedza māsām Lilijai un Ausmai. Pats galvenais – pēc Lilijas nāves ļāva Ausmai un viņas meitai Austrai ar dēlu tur dzīvot. Mirdza ne tikai Kartelēm, bet arī citiem atveda pārtiku, zāles, aizveda uz autobusu, pie ārsta, par zālēm, produktiem samaksu saņemot pensijas vai algas dienās. To var apliecināt ļoti daudzi cilvēki, kuriem Mirdza sniedz palīdzīgu roku.
Nesaprotu, kāpēc meitai Aijai radies nodoms viņu nomelnot, jo tam nav pamata, ja tante Lilija turēja par vajadzīgu savu zemīti un «māju» labāk pārdot, nevis atstāt mantojumā tuviem radiem.
Pirms rakstu publicēt, problēmu vajadzētu izpētīt sīkāk un uzklausīt arī citu viedokli. Vispār – kādēļ tāds raksts radies, jo uz ko gan var pretendēt cilvēki, kam uz to nav juridiska pamata. Šoreiz iznācis kā parunā – nepateicība pasaules alga.
Lai Dievs dod Mirdziņai veselību, izturību un saglabāt labestību un sirds mīļumu. ◆
P.S. Par našķošanos ar zemenītēm – katrs, kas nav ar zemi uz jūs, piekritīs, ka pēc pusotra gada nekopšanas nekāda našķošanās nesanāks. Lai Dievs stāv klāt tādiem bērniem, kuri var atļauties vecākus aizvest dzīvot kaut uz vienu dienu tādās mājās kā «Vaitnieki».
