Ar aicinājumu palīdzēt redakcijā vērsušies vairāki Elejas iedzīvotāji, kas atzīst, ka noguruši pašvaldībai lūgt palīdzību dažādu jautājumu risināšanā. Bērnu rotaļu laukums nožēlojamā stāvoklī, nepietiekams sociālais darbs, publiska atkritumu izgāztuve, gājēju ceļa trūkums, komunālie pakalpojumi un māju apsaimniekošana ir jautājumi, kas rūp elejniekiem. Par tiem viņi 4. septembrī varēs plaši diskutēt pagasta pārvaldes rīkotajā iedzīvotāju sapulcē, bet 27. septembrī Elejā tikties ar Jelgavas novada Sociālā dienesta pārstāvjiem. Uz dažiem jautājumiem «Ziņas» atbildi meklēja jau šodien.
Sociālā bedre
«Ziņas» elejnieki sagaida 30 grādu karstumā, bet ir gatavi aizgūtnēm klāstīt savu sašutumu. Stāstāmā «geto» iedzīvotājiem, kā viņus iesaukuši apkārtējie, ir daudz. Elejā ir vairāki daudzdzīvokļu namu mikrorajoni, viens no tiem nodēvēts par «geto» un atrodas Bauskas ielā. Tam ir vairāk nekā desmit gadu sena pagātne. Kad rīdziniekiem nebija naudas, ko maksāt par dzīvokli galvaspilsētā, ar māklera palīdzību viņi tos pārdeva un devās uz attālākām un lētākām dzīvesvietām, piemēram, Olaini vai Eleju, kur, saprotams, arī komunālie maksājumi nav tik lieli. Taču par dzīvokļiem netiek maksāts arī tagad.
Daudzās bijušo rīdzinieku ģimenēs ir alkoholisma problēmas, to raksturo arī pats Bauskas ielas pagalms, kur netrūkst izdzertā alkohola pudeļu.
Daļa iebraucēju joprojām nestrādā un saņem pabalstus, dzīvodami uz citu rēķina. Mājām veidojas parādi, līdz ar to mikrorajona slava nav no labākajām, bet palīdzība no pašvaldības ir niecīga, satraukušies vietējie. «Bet ir arī kas strādā, audzina bērnus, maksā par komunālajiem pakalpojumiem! Kāpēc viņiem un bērniem jācieš? Pašvaldībai nedrīkst būt tāda attieksme pret cilvēkiem. Cik neesam lūguši, lai bērniem saremontē vienīgo slīdkalniņu, pagalmā ierīko nelielu rotaļu laukumu, izveido gājēju celiņu, pa kuru droši doties uz skolu un mājām,» stāsta elejniece Tatjana Kapirovska.
Elejā strādā trīs sociālie darbinieki, kas sadalīti pa teritorijām. «Mūsu sociālā darbiniece Elejā sastopama reizi nedēļā, kad sēž savā kabinetā un pieņem tos, kas nāk prasīt pabalstus. Viņa pat nezina, kurās mājās kādi cilvēki dzīvo, kam nepieciešama sociālā aprūpe vai palīdzība,» stāsta iedzīvotāja. Viņa pati ikdienā brauc uz darbu Jelgavā, ir mamma un cīnās par labākiem dzīves apstākļiem, kādus pelnījusi, maksājot nodokļus un neesot komunālo maksājumu parādniece.
Namu apkārtnē ik vakaru pulcējas dzērāji, kas aiz sevis atstāj tukšās pudeles, stiklus un nekārtību. Vecie cilvēki sūdzas, ka ārā iziet viņiem bail un nav īsti vērts, jo visi soliņi, uz kuriem sēdēt, sen kā salauzti.
Bērni rotaļājas atkritumos
Savukārt Svetlana Meščerska ir audžumamma četriem bērnunama bērniem. Tieši par bērnu drošību un veselību viņa noraizējusies visvairāk: «Pagalmā rotaļāties nav droši, tādēļ savā dārzā viņiem esmu ierīkojusi šūpoles, baseinu un pasargātu vietu, kur spēlēties, bet citiem tādu iespēju nav, tāpēc bērni spiesti rotaļāties pāraugušā zālē un atkritumos.»
Elejnieki «Ziņas» aicina aplūkot turpat aiz daudzdzīvokļu mājām izveidoto atkritumu kaudzi. «Tā ir bērnu iecienītākā rotaļu vieta, jo ko gan citu viņiem darīt!?» sašutuši vietējie.
Daudzdzīvokļu māju teritorijā aiz pussabrukušās katlumājas skatam paveras milzīga sadzīves atkritumu kaudze. Miskaste tur izveidojusies divu gadu laikā. Atkritumus cilvēki turp vedot no visas Elejas, un pagasta pārvalde to zinot. Iedzīvotāji novadam adresējuši kolektīvu iesniegumu par nelegālo izgāztuvi, bet vēl pagājušās nedēļas beigās tā stāvēja kā stāvējusi.
Nepamanīta nevar palikt pagalmos pāraugusī zāle. «Šogad tā pļauta tikai vienu reizi – Jāņu dienā. Komunālajā dienestā atbildēts, ka biežākai pļaušanai neesot naudas. Mums ir viena sētniece, kurai ir vairāk nekā 70 gadu un kas strādā uz pusslodzi, viņai nevienu palīgu arī nedod, lai gan sociālos pabalstus saņem daudzi un tos atstrādāt būtu kam,» uzskata T.Kapirovska.
No katras mājas mēnesī tiek iekasēta ap 400 latu liela apsaimniekošanas maksa, taču ēkas ir nožēlojamā stāvoklī. «Komunālais dienests saka – mājām lieli parādi, taču rēķini joprojām vairākiem dzīvokļiem tiek sūtīti uz mirušo personu vārdiem. Kā lai neveidojas parādi?» jautā T.Kapirovska, kura vienam no namiem ir arī mājas vecākā. ◆
SPECIĀLISTI SKAIDRO
Leonīds Koindži-Ogli, Elejas pagasta pārvaldes vadītājs
Par komunālajām problēmām neesmu lietas kursā, jautājiet SIA «Jelgavas novada KU», kas ir māju apsaimniekotāja un šo jomu pārņēmusi savā ziņā, tajā skaitā atkritumu apsaimniekošanu un izvešanu, zāles pļaušanu. Lielā atkritumu kaudze šonedēļ savākta, bet jautājums paliek atklāts – iedzīvotājiem nav iespēju, kur legāli izmest lielgabarīta atkritumus, un komunālajam uzņēmumam šis jautājums jārisina. «Simtlatnieki» pagastā tiek nodarbināti, bet darbs nevar būt saistīts ar to, par ko atbild komunālais dienests. Elejā bezdarbnieki strādā bērnudārza, skolas apkārtnes labiekārtošanā, sociālās aprūpes centrā, parkā un citur.
Par gājēju celiņa izveidi iedzīvotājus pilnībā atbalstu, bet šis jautājums ir «Latvijas valsts ceļu» (LVC) kompetencē, un problēma laikrakstā jau bija atspoguļota. Ar LVC cīnāmies par gājēju pārejas ierīkošanu pie autobusu pieturām.
Rotaļu laukums Bauskas ielā tika izveidots ar pašu iedzīvotāju iniciatīvas grupas atbalstu, un viņiem tas arī jāuztur, pagasts projektā piedalījās ar līdzfinansējumu. Naudas mums ir tik, cik ir, taču iedzīvotājiem pašiem pie manis jānāk, jārunā, varbūt varam palīdzēt slīdkalniņu salabot. Par šo jautājumu ar mani neviens nav runājis. Uzskatu, ka jauns rotaļu laukums nav nepieciešams, un nav tā, ka Elejā bērniem nebūtu ko darīt. Ir sporta laukumi, bērnudārza teritorijā ir skaists, liels rotaļu laukums, ko drīkst izmantot jebkurš mazais elejnieks, bērni to labprāt dara arī vasarā, pār lauku pārnākot, tam var brīvi piekļūt arī Bauskas ielas iedzīvotāji. Bauskas ielas iedzīvotājiem jāsargā un pašiem jārūpējas par savu bērnu laukumu. Ja kāds to posta, palīdzība jālūdz pašvaldības policijai.
Jāatzīst, ka līdz ar kādreizējo pagastu pašvaldību centralizēšanu novada pārvaldes ietekme dažādu jautājumu risināšanā ir mazinājusies. Vēlme vairāk palīdzēt mums var būt liela, bet ietekme un iespējas sarukušas.
Vēlos atgādināt, ka arī iedzīvotāji ir atbildīgi par savu teritoriju. Ja kāds mana, ka atkritumi tiek izgāzti tam neparedzētā vietā, nekavējoties jāziņo policijai. Arī bijušo atkritumu izgāztuvi Bauskas ielā uzraudzīsim stingrāk, lai tā neveidotos no jauna.
Nav īsti pareizi arī tas, ka cilvēks saņem pabalstu un to pat neatstrādā. Naudu nedrīkstētu dot tāpat vien, jābūt līdzdarbībai, kā tas bija kādreiz, bet tas jau ir likumdošanas jautājums.
Linda Ozola, Jelgavas novada Sociālā dienesta vadītājas vietniece
Garantētā minimālā ienākuma (GMI) līmeņa pabalsta saņēmēju skaits Jelgavas novadā ievērojami samazinājies, un daļēji tas ir arī Sociālā dienesta nopelns, jo tas strādā ar šiem cilvēkiem. Diemžēl Bauskas ielā Elejā GMI pabalstu saņēmēju loks vēl ir diezgan liels, jo cilvēkus grūti motivēt meklēt darbu un sākt strādāt. Tieši Elejas prakse bija viena no noteicošajām, kādēļ novadā šā pabalsta saņēmējiem tas vairs nav jāatstrādā. Mūsu mērķis ir veicināt šo personu problēmu risināšanu. Cilvēks pierod, ka reizi dienā uz pāris stundām paraks grāvi un saņems pabalstu, taču problēma risināta netiek. Tādēļ GMI saņēmēju līdzdarbības pasākumos neietilpst darbs, bet gan pasākumu komplekss, kas katram gadījumam tiek rasts atsevišķi. Piemēram, ja cilvēkam iekārtoties darbā traucē atkarības problēmas, meklējam iespējas, kā ar tām cīnīties, kā viņu motivēt, un Elejā daudziem alkohola atkarība ir lielākā problēma. Uzskatām, ka zāle jāpļauj par naudu, nevis pabalstu. Lai gan citās pašvaldībās pabalstu var arī atstrādāt. Ar mūsu novada modeli esam spējuši motivēt daudzus cilvēkus, kas tagad veiksmīgi strādā un ar savām problēmām galā tiek paši. Zinām, ka šis modelis darbojas, protams, vienmēr atradīsies kāds, kuru nekas un nekādi nespēs pārliecināt, bet darbu ar viņiem nepārtraucam.
Uzskatu, ka Elejā sociālais darbs ir viens no labāk sakārtotajiem novadā – tur strādā trīs speciālisti. Darbiniece, kas darbojas ar Bauskas ielas klientiem, to dara «kā velns pakulās», visu māju iedzīvotājus iepazinusi, kārtīgi iepazinusi un zina par katru no viņiem. Klienti ir aprūpēti, uz pansionātiem aizvesti, sociālā palīdzība viņiem nodrošināta. Nav tā, ka Bauskas ielas iedzīvotājiem sociālais darbinieks pieejams tikai reizi nedēļā. Vienu dienu ir klientu pieņemšana, bet citās dienās tiek plānotas arī individuālās konsultācijas.
Dzintars Cāzers, SIA «Jelgavas novada KU» valdes priekšsēdētājas vietnieks
Atkritumu kaudze, kas ir iedzīvotāju izveidota un pieļauta, šonedēļ tika savākta. Paši apkārtnes iedzīvotāji atkritumus tur arī bēruši. Kaudze bija uz privātīpašnieka zemes, un mums tā nebūtu jāvāc, bet šoreiz cilvēkiem nācām pretī, un no mūsu puses tas vairāk bija kā draudzības žests. Zemes īpašnieku informēsim, lai turpmāk teritoriju ierobežo vai uzmana, lai nekas tāds neatkārtotos. Pašlaik domājam, kā rast iespēju iegādāties lielos atkritumu konteinerus, kur iedzīvotājiem mest vecās mēbeles un celtniecības materiālus. Kamēr to nav, ceram iztikt ar piekabēm, kurās salikt lielgabarīta atkritumus un tos aiztransportēt.
Bauskas ielas iedzīvotāji nav labākie maksātāji. Šaubos, ka neapzinīgo kļūs mazāk, jo cilvēki pieraduši, ka rēķinus par komunālajiem pakalpojumiem var maksāt pēdējos, un naudas tam parasti pietrūkst. Nemitīgi domājam, ko ar nemaksātājiem iesākt, – tiesas darbi ir ilgi, pakalpojumus atslēgt nedrīkst. Katru nedēļu no visa novada tiesai nododam padsmit lietu par parādu piedziņu, tikai bieži vien no parādniekiem nav ko piedzīt, arī dzīvoklis ir pašvaldības īpašumā. Ir tādi, kas parādā ir tūkstoš latu un vairāk.
Bauskas ielā specifiski ir tas, ka mājas un zeme ap to ir privātīpašums, tāpēc arī zāle tur būtu jāpļauj īpašniekam. Mēs to sezonā nopļaujam, minimums, divas reizes, arī par to iedzīvotājiem jāmaksā, bet parādi lieli, tāpēc vairāk diezin vai viņi būtu gatavi maksāt. Mums ir arī pozitīvi piemēri, kur, piemēram, māju vecākie paši sastādījuši sarakstus un darbus, kas tiktu veikti par maksu, iedzīvotāji veic paši – pļauj zāli, kopj apkārtni, nepieļauj piemēslošanu, tādējādi uzkrājot apsaimniekošanas maksu. Tas savukārt paver iespēju lielākiem remontiem – jumta maiņai, fasādes atjaunošanai un tamlīdzīgi. Aicinu arī elejniekus apvienot spēkus un pašiem kaut nedaudz rūpēties par savu labsajūtu un apkārtni.
