Jādomā, tā tikai sakritība, ka līdz ar aizvadītajām vēlēšanām, kurās varu Jelgavā nostiprinājuši «zaļzemnieki», aizvien biežāk pamanāmas izmaiņas Iepirkumu uzraudzības biroja datu bāzē, kurā vai ik dienas parādās pa kādam vai pat vairākiem Jelgavas pašvaldības iepirkumu rezultātiem – līdz šim lauvastiesa pašvaldības pasūtījumu nonāca vietējo uzņēmumu rokās, bet nu Jelgavas nodokļu maksātāju nauda par pilsētā īstenotiem projektiem sāk plūst uz vēl «zaļākās» Ventspils pusi.
Kaut arī bieži mūsu uzņēmēji no sabiedrības dabūjuši pa mizu, jo viņu veikums izrādījies brāķīgs (plaisas ielās, greizi jumti un drūpošas fasādes), tomēr virkne firmu arvien spējušas izpelnīties vietējās varas dāsnumu, tiekot pie tās pasūtījumiem. Pamatojums it kā neapšaubāms – ja tehnika, darbaspēks un izejvielas tepat, Zemgalē vai Jelgavā, konkursus var izkonkurēt ar zemāku cenas piedāvājumu.
Taču nu mazajā pīļu dīķī arvien ambiciozāk sevi piesaka publiskajā telpā mazāk dzirdētajiem Jeļenai Andersonei, Konstantinam Bursakovskim, Ruslanam Nikolajenko un Aleksandram Rjabovam piederošā SIA «Ostas celtnieks» ar teju divdesmit gadu pieredzi ūdensapgādes sistēmu, ceļu un maģistrāļu būvē. Pērn firma apgrozījusi teju 20,7 miljonus latu un nopelnījusi vairāk par 750 tūkstošiem, liecina Uzņēmumu reģistru apkalpojošās datu bāzes «Lursoft» informācija.
Ja vien pašvaldības naudas maka satura nonākšanai «nesavējo» kabatās nav kādi politiski iemesli, un tādus, atskaitot abās pilsētās valdošos politiķus, pašlaik grūti identificēt, vietējiem uzņēmējiem būtu steigšus jāsāk domāt par noturēšanos šajā pilsētā. Tādēļ būvniekiem nopietnāk jādomā gan par to, kādi speciālisti izpilda pašvaldības pasūtījumus, gan par to, kādu «čunguru» tie grib izcelt no jelgavnieku kopīgi piebakātā budžeta maciņa. ◆
