Jaunākie cenu monitoringa rezultāti liecina, ka lielākajai daļai preču un pakalpojumu cena jūlijā, salīdzinot ar jūniju, palikusi nemainīga. Cenu palielināšanu, gaidot eiro ieviešanu 2014. gadā, Ekonomikas ministrija (EM) sauc par ekonomiskajām vēlēšanām, aicinot pircējus pašiem izvēlēties godīgākos komersantus. Veikalniekiem gan vēl ir daudz neatbildētu jautājumu, lai arī jau laikus gatavojas eirozonai.
EM secina, ka 83,29 procentos gadījumu preču un pakalpojumu cenu izmaiņas, salīdzinot jūniju un jūliju, nav novērotas. Sadārdzinājums redzams 9,3 procentos gadījumu, savukārt 7,37 procentos cena ir samazinājusies. «Cenu svārstības galvenokārt izskaidrojamas ar sezonalitāti, kā arī izejvielu un citu resursu, piemēram, degvielas vai energoresursu, cenu kāpumu pasaulē. Monitoringa rezultāti pierāda, ka preču un pakalpojumu cenas nosaka tirgus – pieprasījums un piedāvājums. Komersanti var mainīt preču un pakalpojumu cenas tik, cik patērētājs ir gatavs par tām maksāt. Un atsevišķos konstatētos gadījumus, kad cena latos tiek palielināta, lai tā, pārrēķināta eiro, izskatītos pievilcīgāka no mārketinga viedokļa vai ērtāk lietojama, es aicinu uztvert kā ekonomiskās vēlēšanas, kuru rezultātus noteiks komersanta konkurētspēja. Uzņēmēju cīņa par patērētāju pašlaik ir visai sīva, un to, kādas preces un pakalpojumi un par kādām cenām turpmāk būs tirgū pieejami, noteiks tikai iedzīvotāju balsojums – pirkt vai nepirkt,» monitoringa rezultātus vērtē EM valsts sekretārs Juris Pūce.
Svārstās atbilstoši sezonai
Pusgada laikā, kopš monitorings sākts, pārtikas grupā cenas visbiežāk ir svārstījušās piena produktiem, kā arī augļiem un dārzeņiem – tās ir augušas apelsīniem, burkāniem, kartupeļiem un kāpostiem, bet samazinājušās banāniem, gurķiem un tomātiem. Pakalpojumu grupā cenas visbiežāk ir svārstījušās skaistumkopšanas, ēdināšanas un viesnīcu pakalpojumiem. Izvērtējot jūlijā veiktā cenu monitoringa rezultātus, var secināt, ka tās svārstījušās atbilstoši sezonalitātei.
Cenu kāpums viena līdz piecu santīmu robežās konstatēts arī degvielai. Tās cenas Latvijā ir cieši saistītas ar pasaules naftas cenu dinamiku, atgādina ministrija. Tā kā pasaules cenas pēdējos mēnešos nesarūk un, piemēram, maijā pat kāpa, tad atbilstoša tendence ir vērojama arī degvielas mazumtirdzniecības cenām Latvijā.
Ekonomikas ministrija aicina gan ražotājus, gan tirgotājus un pakalpojumu sniedzējus, lemjot par preču un pakalpojumu cenu potenciālajām izmaiņām, rūpīgi izvērtēt gan iedzīvotāju paradumus un maksātspēju, gan konkurētspēju ne tikai Latvijas, bet arī ārvalstu tirgos, gan risku zaudēt savu ilgi loloto reputāciju.
Bail, ka nepietiks naudas
«Cenas paralēli – eiro un latos –, tās nepalielinot, norādām kopš 1. jūlija, lai cilvēki pierod, jo cena eiro kursa dēļ šķiet lielāka,» apgalvo tirdzniecības centra «Pērnava» īpašniece Rozālija Ziemele. Viņa atzīst, ka ir saņemti jautājumi no vecāka gadagājuma pircējiem par to, kāpēc norādītas divas cenas, bet jaunieši pārsteigti nav.
Jaunie kases aparāti uzņēmumam izmaksās trīs tūkstošus latu, vēl jātiek skaidrībā ar svariem. «Juristi vēl precizē – vai sverot arī obligāti jānorāda eiro cenas. Ja vajadzēs – tas izmaksās vēl piecus tūkstošus. Tāpat arī jaunu cenu printeri nopirkām, viens maksā 300 latu, mums tādi vajadzīgi trīs,» saka uzņēmēja. Viņa cer, ka banku filiāles 31. decembrī un nākamā gada pirmajā dienā strādās, lai iedzīvotāji varētu tikt pie jaunās valūtas, jo ir bažīga, ka pircēji ar latiem nāks uz veikaliem, kam var nepietikt apgrozāmās naudas, jo atlikums jāizdod eiro.
Eiro arī rēķinos
Augusta rēķinos par jūlijā sniegtajiem pakalpojumiem kopējās izmaksas latos un eiro paralēli atspoguļo arī siltumapgādes uzņēmums «Fortum». Uzņēmuma pārstāve Guntra Matisa skaidro, ka arī pēc 1. oktobra rēķins izskatīsies tāds pats kā pašlaik. Likums paredz uzrādīt eiro tikai kopējo summu. Pēc nākamā gada 1. janvāra gan visas pozīcijas būs eiro, bet kopējā summa – eiro un latos. «Fortum» arī pievienojies uzņēmēju iniciatīvai «Godīgs eiro ieviesējs», lai veicinātu godprātīgu un caurskatāmu pāreju uz eiro.
Jāatgādina, ka prasība uzrādīt cenas abās valūtās tirgotājiem un pakalpojumu sniedzējiem noteikta kā obligāta trīs mēnešus pirms un sešus mēnešus pēc eiro ieviešanas dienas. Savukārt rekomendētais cenu paralēlās atspoguļošanas periods ir seši mēneši pirms un gads pēc 2014. gada 1. janvāra. ◆
