Katru dienu ap trīsdesmit, četrdesmit piekrautas «fūres» atstāj plastmasas cauruļu ražošanas uzņēmumu «Evopipes», kas atrodas Pārlielupes industriālajā zonā. Simtprocentīgi nacionālais uzņēmums Jelgavā sāka strādāt 2008. gada beigās. Tā produkcijā ir divu veidu caurules – šķidrumiem un elektroinstalācijai. Uzņēmuma valdes priekšsēdētājs Edgars Viļkins stāsta, ka apgrozījums 2012. gadā bija 16,5 miljoni eiro, kas, salīdzinot ar 2011. gadu, ir par trim miljoniem vairāk, bet, salīdzinot ar pirmo darbības gadu, – pieckāršojies.
Uzņēmums strādā nepārtrauktā ražošanas ciklā – 24 stundas diennaktī un septiņas dienas nedēļā un nodarbina 90 strādnieku, galvenokārt jelgavniekus, vairumam no viņiem ir vidējā tehniskā vai augstākā izglītība.
60 procentu produkcijas tiek pārdots Latvijā, pārējais ārvalstīs, lielākoties Skandināvijā un Baltijā. Par «sarkanās žaketes» jeb «The Red Jackets» titulu valdes priekšsēdētājs E.Viļkins saka: «Atzinība ļoti priecē un stiprina pārliecību, ka attīstāmies pareizajā virzienā. «The Red Jackets» saņēmušo sarakstā bija veci, ļoti nopietni uzņēmumi, bet mums ir tikai pieci gadi.»
Mēģinās iekarot Beniluksa valstu tirgu
E.Viļkins atzīst, ka šajā plānošanas periodā, kas sākās 2007. un beidzas 2013. gadā, uzņēmuma produkcijas noietu sekmēja ES Kohēzijas fonda līdzekļu ieplūdums, kas bija paredzēts ūdensvadu un kanalizācijas sistēmu rekonstrukcijai. Tālākās attīstības risks, viņaprāt, saistās ar to, ka nākamajā plānošanas periodā no 2014. līdz 2020. gadam lielāks finansējums tiks novirzīts ceļu rekonstrukcijai, kur pieprasījums pēc caurulēm ir ievērojami mazāks. Šo produkcijas pieprasījuma samazinājumu «Evopipes» plāno kompensēt ar izvēršanos eksporta tirgū. Pēdējā laikā uzņēmumam ir izdevies gūt pasūtījumus Beniluksa valstīs (ekonomiska savienība, kas apvieno trīs kaimiņu monarhijas: Beļģiju, Nīderlandi un Luksemburgu – red.).
«Tirgū viss ir ciklisks. Pēdējā laikā vairākās rietumvalstīs ir vērojams pieprasījuma kritums. Taču plānojam, ka produkcijas apjomu mēs varētu kāpināt vismaz divkārt. Vai tad kāds strādā, lai neattīstītos!» ambiciozi saka E.Viļkins. Par beidzamā gada lielāko un ap 400 tūkstošu latu vērto investīciju uzņēmumā viņš sauc rūpnīcas teritorijas paplašināšanu, izveidojot 1,1 hektāru lielu asfaltētu laukumu, kur pirms iekraušanas smagajās mašīnās tiek novietota gatavā produkcija. Zem šā laukuma ir 16 kilometru garš cauruļu vijums, kur tiek atdzesēts plastmasas kausēšanas iekārtās lietotais ūdens.
Tēlu bojā policijas kratīšana
Jāpiebilst, ka jūlija vidū portāls pietiek.com vēstīja par kratīšanu politiskajai elitei pietuvinātā uzņēmēja Māra Martinsona birojā – to veica Ekonomikas policija, un tā esot saistīta ar izmeklēšanu par kādu ES fondu līdzfinansētu projektu M.Martinsonam daļēji piederošajā cauruļu ražotnē SIA «Evopipes». Iespējams, izmeklēšana notiek aizdomās par ES fondu naudas izkrāpšanu, rakstīja pietiek.com.
Līgums par ES naudas apguvi slēgts 2009. gadā laikā, kad, ekonomikas ministrs bija Artis Kampars («Vienotība»). Tieši togad «Evopipes» kļuva par šīs partijas finanšu piesaistītāja Edgara Jaunupa basketbola kluba «VEF Rīga» sponsoru. M.Martinsons iepriekš 2006. gadā partijai bija oficiāli ziedojis 10 000 latu.
M.Martinsona būvfirmas «Moduls-Rīga» birojā Pārdaugavā, kur arī trešdien notika kratīšana, līdz ar citiem viņa uzņēmumiem reģistrēta arī SIA «Evopipes» juridiskā adrese. Neoficiāli cirkulējušo informāciju, ka kratīšana notikusi arī ražotnē, pietiek.com apstiprināja uzņēmuma Attīstības departamenta vadītājs Oļegs Ļamovs. «Varu tikai pateikt, ka tā saistīta ar realizētu Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) projektu ar ES līdzfinansējumu, no kura mēs jau esam atteikušies, tādēļ kratīšanai nebija pamata,» izteicies O.Ļamovs, no tālākiem komentāriem atsakoties.
«Evopipes» 2009. gada 14. jūnijā noslēdza līgumu ar LIAA par projekta «Jaunu produktu un tehnoloģiju ieviešana plastmasas cauruļu elektroinstalācijām ražošanā» realizāciju. Par ES līdzfinansējumu uzņēmumam saskaņā ar līgumu bija jāiepērk jauna produktu ražošanas līnija, ar ko ražot inovatīvas caurules elektroinstalācijas kabeļu aizsardzībai. Trīs iepirkumos 2009., 2010. un 2011. gadā par kopējo summu 3,6 miljoni latu «Evopipes» iepirka iekārtu bloku plastmasas cauruļu elektroinstalācijām ražošanai, rāda Iepirkumu uzraudzības biroja informācija.
M.Martinsons ir uzņēmuma valdes loceklis un līdzīpašnieks ar 17,82 procentiem kapitāldaļu. Vēl 37 procenti pieder SIA «Modulex Invest», kurā M.Martinsons ir līdzīpašnieks ar desmit procentiem kapitāldaļu. 37,16 procenti pieder SIA «IVN Invest», kura valdes priekšsēdētāja Jekaterina Kotova ir vairāku M.Martinsona uzņēmumu amatpersona. Atlikušie pieci procenti «Evopipes» pieder Armanda Garkāna būvkompānijai «Arčers», bet 2,87 procenti – «Evopipes» valdes priekšsēdētājam E.Viļķinam.
Paši gaida, ko likumsargi atradīs
«Man par to nav nekādas informācijas. Mēs esam atklāts un caurspīdīgs uzņēmums,» tagad «Ziņām» saka E.Viļķins, apgalvodams, ka no jūlija vidus policija viņa vadītajā uzņēmumā nav bijusi. «Paši gaidām iznākumu,» viņš nosaka. E.Viļķins arī uzsver, ka nekādu atbalsta naudu no LIAA nav saņēmis, jo birokrātisko procedūru ievilkšanās dēļ līgums ar LIAA lauzts, bet ieguldīti pašu līdzekļi. ◆
Kustība un tituls «The Red Jackets»
◆ Ceļš līdz iegūtajam titulam Latvijas 25 uzņēmumiem tiek pielīdzināts olimpiskajām spēlēm, jo, pirmkārt, eksportētājus uzrauga olimpiskā komiteja – uzņēmumu atbalsta kustība «The Red Jackets». Kā skaidro projekta vadītāja Līva Brēmere, nosaukums radies, iedvesmojoties no daudzo eksportētāju neparastās izturības, spītības, spējas aizraut un izdzīvot daudz lielāku valstu spēlētāju vidū. Atslēgas vārds ir «spēlētājs». Tāpat kā Latvijas Olimpiskā komiteja no visiem profesionālajiem atlētiem izraugās labākos atlētus un deleģē tos pārstāvēt valsti lielākajā sporta forumā, arī «The Red Jackets», izmantojot īpašu metodoloģiju, sākotnēji atlasījusi 100 labākos tirgus spēlētājus.
◆ Otrkārt, gluži kā olimpisko spēļu atklāšanas ceremonijā sportistus sveic valsts augstākās amatpersonas, arī uzņēmumu apbalvošanas pasākumu apmeklēja un uzrunu teica eksprezidente Vaira Vīķe-Freiberga.
◆ Trešā un svarīgākā lieta, kas asociējas ar olimpiskajām spēlēm ir ceremonijā pasniegtās galvenās balvas – sarkanās žaketes. Tajās latviešu uzņēmējs var iet pa visām durvīm, viņš tiks atpazīts, jo tā ir kvalitātes zīme.
◆ «The Red Jackets» mērķis ir izveidot Latvijas spēcīgāko eksporta zīmolu izlasi un apzināt, kāds patlaban ir Latvijas eksporta tēls. Kustības pamatideja ir radīt vienotu, uzrunājošu, saprotamu stāstu par Latviju kā izcelsmes valsti – no kurienes nākam, kas ir mūsu vērtības, ar ko atšķiramies – un iedrošināt visus eksportējošos uzņēmumus izmantot šo stāstu, lai to komunikācija būtu vienota, apvienojot vērtības un kvalitātes.
◆ Tikai 42 procenti jeb 642 Latvijas lielāko eksportētāju zīmoli ir radīti Latvijā, tas nozīmē, ka Latvijai nepieder sava eksporta zīmolu kontrolpakete, secināts atbalsta kustības «The Red Jackets» eksportējošo uzņēmumu zīmolu pētījumā.
◆ Pētījuma rezultāti liecina, ka Latvijas eksportējošo uzņēmumu zīmoli ir neaizsargāti, jo tikai 36 procenti no eksportējošajiem zīmoliem rūpējas, lai to radītās vērtības oficiāli tiktu atzītas kā vienīgi viņiem piederošas, un ir reģistrējuši savas preču zīmes.
Avots: ir.lv
