Pēc Rīgas svētku kārtējā trīsdiennieka droši vien liela daļa to apmeklētāju pret galvaspilsētas mēru «saskaņieti» Nilu Ušakovu vismaz domās izturas vēl pozitīvāk. Kā nu ne – ap 40 svētku norises vietās visa Rīga no rīta līdz vakaram zumēja ar visdažādākajiem pasākumiem – sākot ar vairākiem tirdziņiem, ielu teātriem, bruņinieku turnīriem, burāšanas kausiem un sporta pasākumiem, līdz klasiskajai mūzikai Doma dārzā, Vāgnera skaņdarbiem paša komponista nosauktajā zālē, operu un citiem «augstās» mākslas darbiem.
Baudot daudzos koncertus un citus pasākumus, pūlim diez vai interesēja, cik šie svētki izmaksājuši. Cilvēkiem patīk sēdēt pie koka galdiem maģistrāles vidū krastmalā un nesteidzīgi malkot kaut ko atspirdzinošu, ko laipns pašvaldības policists labsirdīgi aicina no stikla taras ieliet plastmasas glāzē, kamēr uz skatuves un lielajos ekrānos ņirb priekšnesumi. Apmeklētāji laimīgi, ka var baudīt zaļumballi nule atklātajos Spīķeros un pastaigu izveidotajā promenādē pie Daugavas. Daudzi droši vien pat neaizdomājas, kāpēc slavenās Krievijas grupas «Bi 2» koncertu «Arēnā «Rīga»» var noorganizēt par salīdzinoši tik simbolisku ieejas maksu. Svētki uzņem vērienu, un ikkatra dalībnieka gaume un vēlmes tiek apmierinātas, turklāt mājup gan vakarā, gan jau tumsas aizsegā īpašajos nakts reisos varēs tikt ar Domes uzsaukto sabiedrisko transportu.
Nav šaubu, ka jau vairākus gadus rīdzinieki un pilsētas viesi, ja tā var teikt, bauda un balsta Rīgas mēra «saskaņieša» Ušakova tā saukto fenomenu. Tā formula neslēpjas tikai vārdu savienojumā «jauns un smuks». Viņš prot sabiedrību noskaņot sev par labu, izmantojot pašu rīdzinieku budžetam sapelnīto naudu, uzsaucot it kā bezmaksas labumus. Būdams komunikabls un vairāk vērsts «par», nevis «pret» virzienā, viņš iemanījies nenostāties ne pret vienu no sabiedrības grupām, bet tā vietā ar paipuisīša taktiku pelnīt akcijas gan sev, gan partijai. Tikai ar katru gadu milst jautājums, cik ilgi rīdzinieki un mūsu valsts ko tādu varēs atļauties. ◆
