Studentu kluba vadītāja Anita Prūse uz LLU 150 gadu jubilejai veltītajiem sadziedāšanās svētkiem uzaicinājusi 18 korus no visas Latvijas
«Tas, ka 1863. gadā toreizējā Rīgas Politehnikumā izveido Lauksaimniecības nodaļu, kurā sāk gatavot kvalificētus lauksaimniecības speciālistus ar augstāko izglītību, ir fakts,» ar pārliecību balsī nosaka LLU Studentu kluba vadītāja Anita Prūse, «tāpēc mums kā vienīgajai lauksaimniecības augstskolai valstī ir pilnīgs pamats šogad svinēt 150 gadu jubileju.»
Sadziedāšanās «Mēs joprojām mīlam tevi…» 24. augustā Jelgavas Pils pagalmā būs pirmais jubilejas svinību pasākums. Protams, ka, mācību gadam sākoties, būs arī gluži nopietnas lietas, kā zinātniskā konference 19. septembrī vai LLU Konventa sēde 20. septembrī.
– Es gan neteiktu, ka 18 kori un trīs deju kolektīvi kopā ar solistiem, mūziķiem un pašu Maestro Raimondu Paulu būtu kas nenopietns un prasītu mazāk organizatoriskā darba nekā zinātniskā konference. Kāpēc programmai «Mēs joprojām mīlam tevi…» izvēlējāties 24. augustu, kad mācību gads vēl nav sācies, turklāt pilsēta gandrīz paralēli rīko savus tradicionālos pasākumus?
«Mēs joprojām mīlam tevi…» vajadzētu būt mīļam satikšanās priekam ar atbilstošām iekšējām izjūtām. Un tas ir pat jauki, ka šis notikums sakrīt vienā dienā ar pilsētas organizētajiem Piena, maizes un medus svētkiem.
Ar Jelgavas pašvaldības iestādi «Kultūra» ritēja garas un draudzīgas sarunas, kamēr nonācām pie, mūsuprāt, optimālā varianta, lai ieguvēji būtu visi – gan mūsu absolventi, kas ir pils pasākuma galvenā mērķauditorija, gan pilsētas iedzīvotāji un viesi. Domāju, ka LLU kādreizējiem studentiem būs interesanti pavērot, kā izmainījusies Jelgava, un, ja vēl tajā dienā notiek svētki, kas vēl cieši saistīti ar lauksaimniecību, ir divtik interesanti. Turklāt laiki nemaz nepārklājas – līdz sadziedāšanās sākumam piena paku regate jau būs finišējusi.
– Nosaukumā «Mēs joprojām mīlam tevi…» ar vārdu «mēs» jāsaprot absolventi?
Tas ir Viļa Plūdoņa teksts no mūsu augstskolas oficiālās himnas, ko komponējis Jēkabs Mediņš. Par himnas atkalatrašanu un vīru kora «Ozols» ilggadējā dziedātāja Modra Ziemeļa lomu tajā ir garāks stāsts, par ko jau vēstīts sabiedrībai.
Pēc himnas atrašanas skaņdarbu pagājušā gada rudenī ierakstīja LLU vīru koris «Ozols», sieviešu koris «Liepa» un jauktais koris «Riti», un atjaunotais pirmatskaņojums notika svinīgā LLU Konventa sēdē 2012. gada decembrī.
Laika ziņā viss tā pakāpeniski secīgi sakrita, jo pavasarī sākām domāt par jubilejas svinībām. Sadziedāšanās idejas autors bija LLU absolvents un Lauku inženieru fakultātes vieslektors, kādreizējais Cēsu mērs Gints Šķenders (kurš astoņdesmitajos gados spēlēja Jāņa Timmas vadītajā Lauksaimniecības akadēmijas pūtēju orķestrī). Sekoja zvans Maestro Paulam, kurš muzicēt kopā ar lauksaimniekiem nebija ilgi pierunājams.
Bet, atbildot tieši uz jūsu jautājumu, mēs – tie tik tiešām šoreiz domāti absolventi, kas pēc gadiem vai pat gadu desmitiem atbrauc uz savu augstskolu. Varbūt arī kopā ar saviem bērniem un mazbērniem. Mēs – tie ir arī mūsu pašreizējie studenti un darbinieki. Arī Jelgavas iedzīvotāji, jo, izņemot kara izraisītu piespiedu pārtraukumu, esam cieši saistīti ar šo pilsētu jau no 1939. gada.
– Maestro Raimonds Pauls un citi viesmākslinieki – Jānis Paukštello un Normunds Rutulis, kā arī pagaidām varbūt ne tik pazīstamie, bet ļoti perspektīvie Madara Botmane un Juris Jope – vai tas nepadarīs pasākumu par kvalitatīvu un skaistu koncertu, kur LLU tomēr nebūs galvenajā lomā?
Jau stāstīju par LLU himnu, būs arī visu studentu himna «Gaudeamus Igitur». Jau uz afišām rakstām – sadziedāšanās svētki, nevis koncerts. Un, lai nodrošinātu pietiekami skanīgu kopīgo līmeni, pamatā jābūt koriem. Un te nu pamats būs mūsu augstskolas trīs kori, kā arī gandrīz vai visi pārējie Jelgavas (ieskaitot slaveno «Spīgo») un Ozolnieku dziedošie kolektīvi. Mūsu absolventus varam atrast vēl daudzos citos koros, tāpēc dziedās arī «Absolventi» un «Ķekava», «Brocēni», Talsu «Dziedonis». Aicinājām talkā arī sadraudzīgo augstskolu korus, no kuriem atteica tikai Latvijas Universitāte, kam tieši tajā laikā jāpiedalās citā pasākumā.
– Vai LLU ir sava republika šajā pilsētā? No viena otra augstskolas kolektīva (pat vadītāju līmenī) esmu dzirdējis, ka «mēs jau esam pašpietiekami, un ar pilsētu mums patiesībā nekāda sakara nav».
Ja gribam tiekties uz, patētiski runājot, kaut kādu lielo pilnību, mūsu prieks ir tad, ja spējam radīt prieku otram.
Varbūt jūsu minētie izteikumi radušies pārprasta lokālpatriotisma dēļ, jo skatē «Kalves» dejotāji tiek novērtēti ar augstākās pakāpes diplomu, pārējie LLU kolektīvi saņem pirmo pakāpi, pat «Ozols», kaut vīru kori visā Latvijā kļuvuši par vājāko punktu visā Dziesmu svētku kustībā. Un sieviešu koris «Liepa» dziedāja lielajos dziesmu karos – pirmo reizi kopš 1982. gada. Toreizējā diriģente Jeļena Vavilova Rīgas Latviešu biedrības zālē varēja salīdzināt savējo ar tagadējo, Intas Zakenfeldes vadīto kori.
Es nedomāju, ka Jelgavai būtu jākaunas par Lauksaimniecības universitātes kolektīvu līmeni, bet sadarbība ar pilsētu un Jelgavas pašvaldības iestādi «Kultūra» mums ir gadiem ilga un nepieciešama, un, domāju, arī abpusēji auglīga. Turklāt daudzi studenti darbojas pilsētas kolektīvos, notiek arī pretējs process – mēs nevienu, kurš nav LLU students vai darbinieks, gluži prom nedzenam.
– Vai mūsdienu dažbrīd visai nežēlīgā ekonomiskā situācija negrauj tā saucamo māksliniecisko pašdarbību? Students tagad varbūt vairāk spiests domāt par to, kā izkonkurēt kolēģi un tikt budžeta vietā, kādas vēl tur dziesmas un dejas?
Katrā ziņā varu priecāties – ja arī neaug LLU kolektīvu skaits, kas varbūt arī nebūtu īsti loģiski, dalībnieku skaits jau esošajos koros un ansambļos nesamazinās. Protams, arī tagad, rudenim un jaunajam mācību gadam tuvojoties, sirds sāk pukstēt straujāk – atnāks vai neatnāks, sevišķi tagad, pēc Dziesmu svētkiem. Kadru mainība, sevišķi studentu kolektīvos, ir neizbēgama. Bet, kā rāda iepriekšējo gadu novērojumi, tā daļa, kam ārpus mācībām nepieciešams sevi vēl kā citādi radoši izteikt, nostabilizējusies apmēram vienā un tajā pašā līmenī.
Students, kurš dejo, dzied vai spēlē teātri, nav paraugs sabiedrības nespējīgākajai daļai. Pieredze rāda, ka pašdarbnieks lielākoties paspēj arī apgūt mācību vielu, jo apveltīts ar lielāku jaudu tajās jomās, ko sauc par centību un organizētību. Nav bieži novērota parādība, ka kādreizējais «Kalves» dejotājs vai «Ozola» dziedātājs tagad «bomžotu» un «slīpētu» Jelgavas vai kādas citas pilsētas ielas.
– Cik liels ir tas mākslinieku pulks, kas LLU Studentu klubam diendienā jāpārvalda?
Atļaušos aizrādīt, ka vārds «jāpārvalda» ir pilnīgi nevietā. Es kā Studentu kluba vadītāja viņiem varu tikai kalpot un palīdzēt. Bez ironijas – viņi visi ir kaut kādā mērā izredzētie. Mākslinieki. Protams, tas reizēm arī mani var padarīt niķīgu. Bet tā ir mana izvēle, mana vieta un mans pienākums – būt par to visu atbildīgai. Un tas pulks nav nemaz tik milzīgs – trīs kori, trīs deju kolektīvi («Kalve», «Kalve Zelta smiltis», «Skalbe») un Studentu teātris, kopā ap 220 cilvēkiem.
– Atgriežoties pie sestdienas lielās sadziedāšanās – vai varat ieskicēt programmas kontūras?
Tā atkal ir Ginta Šķendera ideja, ka būs iegādājama speciāla LLU dziesmu klade (redaktore Indra Endzele). Tā sastāvēs no vairākām daļām: himnas; nozīmīgās dziesmas (tajā, piemēram, būs apkopotas atsevišķu fakultāšu un pašdarbības kolektīvu himnas); tautas dziesmas; dziesmas, kas iemantojušas popularitāti studentu vidū; arī buršu un korporeļu dziesmas un visbeidzot studentu folklora.
Grāmatā nebūs tikai dziesmas, tajā atradīsim arī stāstu par LLU himnas nozaudēšanu un atrašanu, korporāciju tradīciju aprakstus un mūsu augstskolas koru vēsturei tik nozīmīgās diriģenta Paula Kveldes atmiņas.
Tiesa, koncerta repertuārs nebūs identisks LLU dziesmu klades saturam. Sadziedamo dziesmu izvēle notika šādi: mēs ar koru vadītājiem uzrakstījām nosaukumus dziesmām, kas, pēc mūsu domām, varētu skanēt koncertā. Šo sarakstu iedevām Maestro un virsdiriģentam Arvīdam Platperam, viņi atkal svītroja ārā un rakstīja klāt, līdz nonācām pie kopsaucēja.
– Vai diriģēs tikai Arvīds Platpers?
Domāju, vismaz 25 dziesmām, kas paredzētas programmā, tas pat viņam vienam pašam būtu par grūtu, tāpēc diriģentu pulkā būs mūsu pašu Inta Zakenfelde, Sarma Rudzutaka, Guntis Galiņš, citu pilsētas koru diriģenti – Līga Celma, Agija Pizika, Ingus Leilands –, kā arī viesu diriģenti. Arvīds Platpers būs mākslinieciskais virsvadītājs, koncerta režija uzticēta Annai Jansonei, bet programmu vadīs Ilona Dabiņa un Rolands Levics, «Kalve Zelta smiltis» dejotāji. Muzikālais pavadījums uzticēts mūziķu grupai Raita Ašmaņa vadībā.
– Tātad pēc Piena paku regates var neizklīst, bet doties uz Jelgavas pils pagalmu.
Droši. Arī tie, kas dienas laikā, pa Jelgavu staigājot, būs paguvuši izsalkt, jo Pils pagalmā, kur darbosies bezalkoholiskā bufete, sāksim laist stundu pirms koncerta sākuma. Sabiedrisko attiecību un karjeras centrs savukārt būs parūpējies par fotografēšanos un citām nodarbēm.
Spēsim nodrošināt ap 400 sēdvietu, taču skatītāji var ņemt līdzi arī savus pledus, sedziņas vai krēsliņus. Pēc diezgan drošām ziņām, nelīšot, bet katram gadījumam iesaku labāk ņemt līdzi plēves mētelīšus, nevis lietusssargus, kas var traucēt citiem apmeklētājiem.
Bet galvenais – līdzi jāņem dziedātprieks (un tikai viens lats, ja neesi students, skolēns vai pensionārs). ◆
