Īstenojot savu sapni, šovasar Jelgavas Autobusu parkā (JAP) darbu sākusi Iveta Ezīte. Lai arī daži pasažieri, pie lielā autobusa stūres redzot sievieti, ir pārsteigti, vadītāja pārliecināta – sieviete šofere no šīs profesijas pārstāvja vīrieša ne ar ko neatšķiras, vien saņem vairāk komplimentu.
«Vecmamma vadīja piena mašīnu, arī tēvs bija šoferis. Mana bērnība pagājusi automašīnās, tāpēc bija neliels sapnis «uz lielo tehniku»,» stāsta jelgavniece, ko «Ziņas» satiek, kad viņa gatavojas izbraukt 7. maršruta pēcpusdienas cēlienā.
Attiecīgās kategorijas vadītāja apliecību I.Ezīte saņēmusi vien šogad, ar pirmo reizi nokārtojot eksāmenu Ceļu satiksmes drošības direkcijā. Pirms tam viņa strādāja gan par grāmatvedi un lietvedi, gan citos amatos, kādu laiku bija bez darba. «Zinu, ka arī pirms manis Autobusu parkā strādāja sievietes, tāpēc vadības attieksme ir pozitīva, jo dzimumam nav nozīmes,» šofere apstiprina arī JAP vadītāja Pētera Salkazanova «Ziņām» teikto par jauno darbinieci.
Šofere neslēpj, ka darbu kavē un apgrūtina pilsētā notiekošie remontdarbi, taču pasažieri ir saprotoši un autobusu vadītājiem kavēšanos nepārmet: «Ir grūti, bet tiekam galā un cenšamies nekavēt.»
I.Ezīte slavē arī savus kolēģus, kas ir izpalīdzīgi un par daiļo būtni savā kolektīvā piezīmes neizsaka. «Pasažieri ir dažādi, taču lielākā daļa pasmaida un pat izsaka komplimentus. Protams, ir tādi, kas pajautā, vai vispār drīkst kāpt iekšā un vai aizvedīšu līdz galam,» smej braucēja, kuras vadīto «Mercedes Benz» tehniskās ķibeles ceļā vēl nav piemeklējušas. Autobuss ir garāks nekā Jelgavā saliktais «Ambassador» un, lai gan vecāks par «AMO Plant» ražojumu, arī ripo labi.
«Ja esi nosolījies kaut ko darīt, jāpieņem otras puses nosacījumi. Vadībā vienmēr var atrast problēmas, bet jāsāk ar sevi un labu pienākumu pildīšanu,» I.Ezīte komentē Valsts darba inspekcijas pārbaudes JAP saistībā ar iespējamiem darba likumdošanas pārkāpumiem. ◆