Vecpilsētas ielas svētkus sestdien atklās ar tauru skaņām un defilē parādi, iecerējusi to galvenā organizatore Maija Kravinska
Darbdienas rītā kafejnīcas «Pie mednieka» tuvumā, kur norunāta tikšanās ar pēdējā augusta sestdienā paredzētā pasākuma «Ieklausies vēstures soļos» galveno iniciatori Maiju Kravinsku, tāpat kā visā Vecpilsētas ielā, vēl ir visai klusi. Automašīnas gan norībina bruģi biežāk nekā pirms Lielās ielas lielajiem remondarbiem, bet galvenā tranzīta plūsma tomēr novirzīta pa netālo Dobeles ielu.
Pie klusuma pašā kafejnīcā galīgi nav vainojams tās saimnieks Vladimirs Nedaškovskis, jo uz durvīm skaidri salasāms uzraksts vēsta, ka tā atvērta no pulksten 11. Šoreiz, tiekoties vismaz stundu agrāk, pievīla pašu intuīcija, toties šo rindu autoram izdevās pārliecināties, ka no ārpuses «Pie mednieka» izskatās pietiekami vilinoši, lai tajā ielūkotos piemērotākā laikā, nu kaut vai 31. augustā, kad pie Vecpilsētas ielas sakoptākajiem objektiem solījušies būt visi to īpašnieki.
«Arī Ivars Grantiņš, kurš šogad Zāļu tirgū tika sveikts kā Jelgavas pašvaldības konkursa «Sakoptākais pilsētvides objekts» laureāts,» atjaunotās Vecpilsētas ielas celtnes «Ziņām» parāda Jelgavas Latviešu biedrības valdes locekle, sekretāre un Kultūras un organizatorisko pasākumu komisijas vadītāja M.Kravinska.
Pamatīgāk par ēkām un to kultūrvēsturisko vērtību sestdien stāstīs arhitekts un visā Latvijā pazīstamais koka ēku glābējs Pēteris Blūms, kurš interesentus vedīs ekskursijā pa Vecpilsētas ielu, tajā būs iespēja satikt arī vairākus šīs ielas īpašumu saimniekus, kas pastāstīs, kāda ir reālā dzīve vecpilsētā, problēmas un varbūt arī priekšrocības.
Parādījusi vietu, kur paredzēta centrālā Vecpilsētas ielas svētku skatuve un līdztekus dažādiem priekšnesumiem notiks pat putras vārīšana un labas izdošanās gadījumā arī nogaršošana (tāpat kā viss svētku pasākums – bez ieejas maksas), M.Kravinska ieved vēl kādā labi koptā un noteiktai jelgavnieku un it sevišķi jelgavnieču daļai labi zināmā ēkā. Tas ir «Edītes nams» jeb frizētava – salons, un saruna nu var turpināties ne vairs uz Vecpilsētas ielas bruģa, bet Edītes Krūmiņas laipni atvēlētajos apartamentos.
– Kad, saņēmis ielūgumu (bet, spriežot pēc afišām, ielūgti tiek visi interesenti) uz Vecpilsētas ielas svētkiem «Ieklausies vēstures soļos», apvaicājos Jelgavas Latviešu biedrībā, kurš ir galvenais idejas autors un iniciators, valdes priekšsēdētājs Paulis Rēvelis viennozīmīgi kā galveno personu minēja jūs, tas ir, Maiju Kravinsku. Kāpēc tieši šis Jelgavas stūrītis?
Ideja par Eiropas pilsētu vēsturisko centru vai vismaz to pazīmju saglabāšanu nav jauna. Katra sevi cienoša pilsēta ļoti lepojas ar savu vēsturisko apbūvi, visvairāk jau ar koka celtnēm. Jelgava savā laikā bija īsts piemērs, bet tad nāca lielie postījumi, un pēc Otrā pasaules kara pusnopostītās ēkas vairs netika atjaunotas.
Bet, un to ir teikuši arī ārzemju speciālisti, laime, ka vismaz grausti saglabājās. Man jau bija pieredze, kad kopā ar Pēteri Blūmu sākām cīņu par Rīgas vēsturiskās apbūves saglabāšanu.
Reiz ievēroju, ka laikrakstā «Zemgales Ziņas» un attiecīgajā interneta portālā lasītāji atbild, ka ikdienā cenšas pievērst uzmanību senajām ēkām un kultūras pieminekļiem, bet procents, kas pievērš uzmanību Vecpilsētas ielai un tās apkārtnei, ir nepiedodami mazs. Tas liecina par pārprastu lieluma māniju – mēs labprāt dižojamies ar Jelgavas pili, Sv.Trīsvienības baznīcas torni, «Academia Petrina» vai citām lielceltnēm, bet parametros necilai koka ēciņai paejam garām, to pat nepamanījuši, lai gan tieši tā var būt ir izcils sava laika arhitektūras šedevrs. Piemēram, tai pašā Vecpilsētas ielā vienpadsmit ēkām ir vēsturiskā pieminekļa statuss, nevienā citā Jelgavas nostūrī tik blīvā izvietojumā neko tādu neredzēt.
Bet ar varu jau mīlēt nepiespiedīsi, vispirms jāpanāk, lai šos objektus vismaz cienītu, lai saglabātu to, kas vēl ir. Jāsāk ar publikas ieinteresēšanu. Un ir jau sākts, šis vairs nav tas graustu rajons, kāds bija redzams pagājušā gadsimta astoņdesmitajos gados vai deviņdesmito sākumā.
Vecpilsētā jau notikuši svētki, lai cilvēkus iepazīstinātu ar šo ielu. Bijuši gan Dabas un pieminekļu aizsardzības biedrības rīkoti koncerti, gan (diemžēl pagaidām jāsaka, bijušās) galerijas «Suņa taka» Mākslas dienu pasākumi. Jelgavas Latviešu biedrībā nolēmām ideju atjaunot, tāpēc sestdien ikviens aicināts uz Vecpilsētas ielu, lai «ieklausītos vēstures soļos».
– Spriežot pēc programmas, iecerēti grandiozi svētki, pat ar atklāšanas parādi.
Ieceru jau ir daudz, un ar katru dienu parādās kaut kas jauns. Priecājos, ka pasākumu atklāt piekrita Jelgavas 4. vidusskolas direktora Agra Celma vadītais pūtēju orķestris «Rota», pat ar visu defilē programmu. Dienu pirms jaunā mācību gada sākuma tas esot pat nedaudz riskants pasākums, jo defilē izdodoties tikai tad, ja «uz strīpas» ir visi.
– Pēc atklāšanas plānotas visnotaļ nopietnas sarunas.
Pilnīgi pareizi. Pēc svinīgās atklāšanas tie, kam interesē vēsture, laipni lūgti uz netālo Dobeles ielu 62a, kur paaudžu dienas centrā «Sadraudzība» pulksten 11.30 sāksies kultūrvēsturiskie lasījumi. Par rajona arhitektonisko un vēsturisko nozīmi runās speciālisti. Vēsturnieks Gunārs Kurlovičs sniegs ieskatu vecās Jelgavas vēsturē, arhitekte Aija Ziemeļniece «uzburs» Vecpilsētas ielas teritorijas attīstības vīziju, bet pulksten 12.30 paredzēts sākt arhitekta Pētera Blūma solīto ekskursiju.
Problēmas, bez šaubām, pastāv. Šis nav tas pilsētas iedzīvotāju vidū iecienītākais rajons – daļa māju šajā ielā joprojām ir kritiskā stāvoklī.
Ir jātur godā un cieņā tie īpašnieki un nomnieki, kas uzdrošinājušies paņemt objektu, sakārtot un vienlaikus domāt par tā izmantošanu – ielai ar objektu jāsadzīvo. Tikai tad, ja uz šejieni nāks cilvēki, sakops sevi Edītes frizētavā vai pasēdēs krodziņā «Pie mednieka» (varbūt arī tās būs divas secīgas darbības), kādreizējā nomale kļūs par sakoptu, intīmu stūrīti, kur ļaudīm patīkami atnākt.
Kādreiz Vecpilsētas iela bija gājēju iela, kur staigāja saposti cilvēki, galvenokārt ģimenes ar bērniem. Tāda arī ir ideja – par to izteicies arī krodziņa īpašnieks – lai Vecpilsētas iela kļūtu par ielu kultūras centru.
Tāpēc arī pasākumu dienas centrā «Sadraudzība» paredzēts beigt (ap pulksten 13.30) ar apaļā galda diskusiju ar uzņēmējiem, apsaimniekotājiem, pašvaldības un ieinteresēto sabiedrisko organizāciju pārstāvjiem.
Profesionālo jautājumu risināšanā mūsu sadarbības partneri ir Jelgavas Vēstures un mākslas muzejs, Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcija un Zemgales nodaļas inspektore Gunta Skulte, kā arī Jelgavas Pensionāru biedrības vadītāja Marija Kolneja.
– Ja pareizi sapratu, tā saucamā nopietnā daļa mīsies ar izklaidējošo?
Mūsu uzdevums Vecpilsētas ielas svētkos ir radīt attiecīgu auru. Jau no pulksten 11 paredzēta arī plaša kultūras programma. Būs senās Jelgavas amatnieku tirdziņš – kalēji, rokdarbnieki, kokgriezēji, klūgu pinēji, maizes cepēji. Jelgavas nacionālās kultūras biedrības mācīs baltkrievu, ukraiņu, romu dejas un rotaļas, uzstāsies deju kolektīvi un dejojošās Jelgavas Latviešu biedrības dāmas no «Rudens rozēm». Gaidāma arī dzeja. Kā jau kārtīgiem svētkiem pienākas, ikviens tiks cienāts ar vecpilsētas rātes dāvanu – Mērču putru.
Ieeja svētkos – bez maksas, vien organizatori aicina dalībniekus saposties kā uz svētkiem. Protams, ne jau gluži autentiski – tas nemaz nebūtu iespējams, jo pārskatāmais vēstures periods ir gana liels, vienkārši lai visiem būtu arī iekšēja svētku sajūta. ◆
Maija Kravinska
◆ Vēsturniece un Rīgas Tehniskās koledžas vēstures un kultūras vēstures pasniedzēja, kopš 1972. gada darbojusies Latvijas Dabas un pieminekļu aizsardzības biedrībā, bijusi tās priekšsēdētāja vietniece, kā arī grāmatu sērijas «Latvijas arhitektūras un mākslas pieminekļi» iniciatore un atbildīgā sekretāre. Par mūža ieguldījumu saņēmusi Lielo kultūras mantojuma gada balvu 2006
◆ Jelgavas Latviešu biedrības valdes locekle, sekretāre un Kultūras un organizatorisko pasākumu komisijas vadītāja
Būs svīta no grāfa Mēdema villas
Vija Zelmene, režisore
◆ Vecpilsētas ielas svētkos ieradīsies arī Bērzu māju ļaudis, kas aprakstīti Rūdolfa Blaumaņa lugā «No saldenās pudeles». Rīkosim veselu tirdziņu ar āboliem, marinētiem gurķiem, bērzu sulām. Lai radītu vecpilsētas svētkiem atbilstošāku atmosfēru, no Jelgavas Latviešu biedrības amatierteātra ieradīsies arī labāk ģērbti ļaudis – uzaicināta svīta no grāfa Mēdema villas, tā atceļos no mūsu iestudētās Mārtiņa Zīverta lugas «Kaliostro Vilcē». Bet, ja nopietni, tad gribas, lai mūsu pilsētas stūrītis, kur manā bērnībā bija grāmatnīca un es nopirku vienu no savām pirmajām grāmatiņām, uzplauktu. Vēl atceros, ka tur bija arī restorāns, bet tam gan es biju vēl par jaunu.
Ar atjaunošanu gāja smagi, bet esmu apmierināta
Edīte Krūmiņa, frizētavas – salona «Edītes nams» īpašniece
◆ Pati dzīvoju pilsētas otrā pusē, pie stacijas, bet manīju, ka Vecpilsētas iela ir rajons ar perspektīvu, turklāt arī par nomali ir mānīgs iespaids, jo īstenībā centrs ir ļoti tuvu! Naudas man nebija daudz, bet namu ar 5. numuru izdevās iegādāties. Ar atjaunošanu gāja smagi, bet šodien esmu apmierināta. Arī apkārtne pamazām tiek sakārtota, vēl palikuši kādi trīs grausti, ar kuriem būtu jātiek galā. Arī frizējamo netrūkst, turklāt katrā no pilsētas rajoniem ir savs klientu loks.
