Ģederta Eliasa Jelgavas Vēstures un mākslas muzejā patlaban apskatāma sadraudzības pilsētas Šauļu vecmeistara Gerarda Bagdonaviča (1901 –1986) darbu izstāde no Šauļu «Aušros» muzeja.
Pirmais iespaids – tu ar abām kājām iekāp vēsturē. Ne tajā vēsturē, kas attiecas uz glezniecību, ko pazīstam no Čurļoņa daiļrades, ne lietuviešu 1920. – 1930. gadu mākslu, kuru spēcīgi ietekmējis vācu ekspresionisms, pat ne pēckara gadu leišu krāsu kaskādēm. Šoreiz mēs sastopamies ar provinces mākslinieku, kurš praktiski visu mūžu nodzīvojis vienā pilsētā – Šauļos – un nav ieguvis akadēmisku mākslas izglītību, bet ir apveltīts ar milzu darba spējām, talantu un uzdrīkstēšanos un atstājis neizdzēšamas pēdas Lietuvas mākslā.
Mākslinieka G.Bagdonaviča daiļrades vēriens ir teju vai neaptverams. Viņš nodarbojies ar glezniecību, grafiku, lietišķo grafiku, grāmatu un žurnālu ilustrācijām, grāmatzīmēm, mēbeļu skicēm, interjeru, plakātu, fotogrāfiju, scenogrāfiju. Viņu var pat uzskatīt par pirmo lietuviešu filmaktieri, kurš filmējies agrīnā jaunībā, kopā ar ģimeni būdams Krievijā bēgļu gaitās. Visu mūžu mākslinieks bijis pedagogs vairākās skolās un Skolotāju seminārā. Viņa ļoti garajā skolnieku, vēlāko mākslinieku un kultūras darbinieku sarakstā pietiek izcelt tik slavenus vārdus kā gleznotāji Antans Gudaitis vai Antans Visockis.
Jelgavas izstādē varam iepazīties ar šo neordināro cilvēku gandrīz visās viņa darbības jomās. Visvairāk uzmanības jāvelta zīmējumiem, kas izstrādāti rūpīgi un detalizēti un fiksējuši gan Šauļu, gan citu tuvējo pilsētu un ciemu, arī Kauņas un Klaipēdas arhitektūru. Vienā darbā attēlota arī Rīgas Pētera baznīca. Tie izpildīti gan ar parasto grafītu un ogli, gan krāsu zīmuļiem un tušu, bieži vien papildinot vai zīmējot ar pasteļkrītiņiem. Šajos darbos G.Bagdonavičs rīkojas kā etnogrāfs un arhitektūras vēsturnieks, iemūžinot nu jau bieži vien bojā gājušas ēkas un sadzīvi. Vērts atzīmēt, ka pēc viņa litogrāfiju albuma bija iespējams restaurēt Šauļu renesanses arhitektūras pieminekli – Apustuļu Pētera un Pāvila katedrāli. Bieži zīmējumus papildina autora pieraksti, kas paskaidro situāciju. Tikpat pievilcīgi ir G.Bagdonaviča portreti. Viņš gleznojis arī ar eļļas krāsām. Savulaik bijis pirmais ekslibru autors Lietuvā, izpelnīdamies 1931. gadā goda diplomu Losandželosas starptautiskajā ekslibru izstādē.
Droši vien daudzus skatītājus var piesaistīt G.Bagdonaviča lietišķā grafika – diplomi, apsveikuma kartītes, dažādu preču etiķetes, reklāmas, pat konfekšu papīriņi utt., kas tik bagātīgi un krāšņi eksponēti izstādē. Šajā nozarē pamanās arī starpkaru perioda stilistiskās izmaiņas, kurām garām nevarēja paiet arī mākslinieks, teiksim, art deco.
Izstādē interesējošas lietas atradīs arī mēbeļnieki, scenogrāfi, arhitekti un fotogrāfi. G.Bagdonaviča darbu izstāde Jelgavā apskatāma līdz 6. oktobrim. ◆
