«Maki biezāki jums noteikti būs – eiro izteiksmē sanāk vairāk un arī banknotes lielākas,» Jelgavas un Ozolnieku novadu pedagogu konferencē otrdien jokoja pašvaldības vadība. Neko citu par iespējamo algas palielinājumu skolotājiem jau nevarēja teikt. Pārāk daudz neskaidrību tais valdības gaiteņos – premjers Dombrovskis saka vienu, izglītības un zinātnes Dombrovskis ko citu. Labi, ka izdevies noprotestēt ieceri plānoto veselības nodokli uzgrūst uz pašvaldības pleciem. Citādi nepietiktu arī skolu materiālās bāzes uzlabošanai, pūš novadu priekšnieki, pavelkot stīgu, ka esam taču jūsu pusē!
Jelgavas pedagogu sanāksmē par tik «piezemētām» lietām kā skolotāju materiālā labklājība gan netika ne pūsts, ne jokots. Daudz svarīgāk taču vēlreiz atgādināt, ka jāstrādā labāk, jārada vairāk un jādeg spožāk. Jāpiepilda pilsētas attīstības mērķi. Straujāk jādodas profesionālās izglītības virzienā. Varbūt kāds aizmirsis par Pasta salas rekonstrukciju un moderno biomasas koģenerācijas staciju. Tāpēc Domes vadība atgādina arī to, kaut auditorija jau sen neņem pretī. Sajust cilvēku vajadzības un patiesās gaidas ir māksla, kas diemžēl nerodas līdz ar nokļūšanu pie mikrofona…
Tomēr jaunais mācību gads tuvojas straujiem soļiem un līdz ar to neziņa, kas un kā tiks rēķināts un skaitīts. «Ka tikai nebūtu mazāk,» latviešu mentalitātei raksturīgi cer daudzi skolotāji, ieņemot pasīvu novērotāju pozīciju. Taču varbūt tiešām ir pienācis laiks prasīt skaļāk un skaidrāk. Kā lekcijā novadu skolotājiem par radošu komunikāciju sociālajos tīklos sacīja Valdis Melderis – ja nedarāt zināmu savu viedokli, jūsu nav! Kā būtu, ja katrs atdarītu savu muti, nevis klusi burkšķētu pa stūriem! Mūsdienās vairs nav obligāti doties demonstrācijās un metāt akmeņus. Ir arī citi rīki, kā par sevi atgādināt. Un nesakiet, ka tas nav svarīgi! ◆
