Man parasti Jelgavā rīkotās svētku dienas ir veiksmīgākās darba dienas. Priecājos, ka vienmēr varu būt šo svētku dalībniece gan tiešā, gan pārnestā nozīmē. Vecumdienās esmu kļuvusi par tādu kā pilsētā organizēto svētku un svētdienas tirgotāju. Daļēji to liek darīt nelielā pensija, bet īstenībā tāda rosīšanās dod spēku un enerģiju veiksmīgi dzīvot tālāk, jo ikreiz šādā «izgājienā» plānajā naudas maciņā ieripo kāds lieks latiņš.
Man visapkārt ir daudz labu cilvēku, kas ik brīdi palīdz un atbalsta, bet vientulību var uzveikt, tikai darbojoties un iespēju robežās piedaloties pilsētas dzīves norisēs. Tā mēs, vecā paaudze, spējam ieinteresēt arī jaunos, kas kuplā skaitā piedalījās arī Vecpilsētas ielas vēstures iepazīšanā 31. augustā. Tā bija īsta jelgavnieku saliedēšanās, nešķirojot ne tautības, ne gadu skaitu. Paldies Birutas kundzei par negaidīto zvanu no Latviešu biedrības un uzaicinājumu izveidot nelielu tirdzniecības stendiņu ar rudens veltēm.
Tā 31. augusta rītā ieņēmu tirdzniecības vietu Vecpilsētas ielas malā un sāku gaidīt savus pircējus. Smaidīgie apmeklētāji iepirkšanās laikā paspēja pateikt ko labu vai interesantu par mūsu vecpilsētu. Kopā priecājāmies par veiksmīgi atjaunotajām mājām un bijām izmisumā par tām daudzajām vēsturiskajām ēkām, kas ir uz sabrukšanas sliekšņa.
Kā vēsturiskā filmā vai romānā pa Vecpilsētas ielu pastaigājās un iepirkās apburošas dāmas skaistos tērpos ar dažādām interesantām cepurēm galvā. Arī daudzi kungi pārsteidza ar izdomu savos apģērbos. Priekšzīmi, kā šādos svētkos būtu jāģērbjas, rādīja svētku organizatori. Taisnība ir LNT raidījuma «Labvakar, Latvija» vadītāju teiktajam – Latvijā ir visskaistākās sievietes –, un pēc Vecpilsētas ielā redzētā tam varu tikai pievienoties. No modes neatpalika pat daudzi vectētiņi un vecmāmiņas.
Mums Jelgavā ir viena no Latvijas skaistākajām pilīm, kas izteiksmīgi un rāmi spoguļojas pietiekami tīrajos Lielupes ūdeņos, veclaicīgi atjaunotajā namā iekārtots muzejs, tagad pilsētas lepnums, Sv.Trīsvienības baznīcas tornis, skaistie dievnami dažādu ticību cilvēkiem un daudzi citi vēstures pieminekļi.
Koknese var lepoties ar veiksmīgi sākto Likteņdārza izveidi, kurā aktīvi piedalās visi Latvijas iedzīvotāji. Bet vai mēs, jelgavnieki, nevaram parādīt un pierādīt, ka arī mēs varam izveidot atbalsta fondu un kopīgiem spēkiem sakārtot savas vecpilsētas daļu – pieminekli mūsu dzīves nākotnei? ◆
