Jelgavas Jaunais teātris izsludinājis jaunu dalībnieku atlasi
Iepriekšējā sezonā Jelgavas Jaunais teātris (JJT) režisora Riharda Svjatska vadībā strādājis ražīgi: bijuši četri jauniestudējumi, sākts darbs ar jauniešu teātra studiju, startēts starptautiskos teātra festivālos un projektos, īstenotas ielu zibakcijas un improvizācijas. Apgūtas arī jaunas izrāžu un mēģinājumu telpas – kultūras namā «Rota». Tā kā daudz tika nodarbināti jaunie, viena no JJT veterānēm Indra Soika-Dreimane ieteica parunāt ar jaunākā grāvēja «Kraukļu ligzda» varoņiem – Ulvi Katišu un Jēkabu Kalnāju.
Tā kā abi tikko sākuši studiju gaitas, «Ziņām» no nodarbībām Rīgā pirmo izdevās sagaidīt Jēkabu Kalnāju.
– Pagājušajā gadā Jaunais teātris plaši svinēja 20 gadu jubileju. Kā pats nokļuvi teātrī?
Mana mamma – Ilva Kalnāja – darbojās Jelgavas Jaunajā teātrī jau no tā pirmsākumiem (kad JJT vadīja Agris Krūmiņš un Lolita Truksne – red.). Atceros, kad biju maziņš, gāju mammai līdzi gan uz mēģinājumiem, gan teātra ballītēm. Kad mamma pārtrauca nodarboties ar teātri, pārtrūka arī mana saite ar to, un pamatskolas laikos sāku pievērsties mūzikai – pilsētas kultūras namā dziedāju popgrupā pie Ingūnas Kancevičas. kur darbojos gadus trīs, īsti pat nezinot, vai man bija kāds talants dziedāšanā vai ne. Arī nekādā mūzikas skolā neesmu gājis, jo nedziedāju jau solo numurus, vienkārši līdzdarbojos grupā.
Pienāca laiks, kad šī muzikālā vienība transformējās par grupu «Nianse», kas Ingūnas Kancevičas-Lipskas vadībā darbojas Ozolniekos. Tur veidojām arī vairākas muzikālās izrādes, tā ka mana saikne ar teātri turpinājās jau citādā veidā.
Bet tad man sākās tas vecums (13 – 14 gadu), kad dziedāt par puķītēm un putniņiem tā kā īsti vairs nepiederējās, un es šo nodarbi pārtraucu (tagad Jēkabam ir 21 gads – red.).
Līdz 18 gadu vecumam teātri vai muzicēšanu nomainīja akadēmiskā airēšana, trenējos pie Agitas Puriņas. Tur gan pats savārīju ziepes, neaizbraukdams uz kādām nozīmīgām sacensībām, līdz ar to mana airētāja karjera beidzās.
– Pieminēji gan Jelgavu, gan Ozolniekus – kur tad īsti aizritēja tavas skolas gaitas?
Mācījos Jelgavas 4. pamatskolā, bet, kad ģimene pārvācās no Ozolpils un Ozolniekiem, aizgāju uz Ozolnieku vidusskolu. Sakrita pat tā, ka Ozolnieku vidusskolā, mācoties 10. klasē, ar mums – kādiem sešiem skolēniem – sāka nodarboties Kristīne Zotova, Alunāna teātra aktrise un Riharda Svjatska kursa biedrene Latvijas Kultūras koledžā. Bez skolas sarīkojumiem nepieciešamajām deklamācijām Kristīnes vadībā pat iestudējām Eižena Jonesko «Ainiņa četratā». Ar to piedalījāmies skolu teātru skatē un tikām pat līdz izrādīšanai Rīgas pilsētas svētkos.
Kad man apritēja 18 gadu, mamma teica, ka atsāk darbību Jelgavas Jaunais teātris un viņa nolēmusi tur darboties. Bez «vecajiem» uz mēģinājumiem nākot arī daži jaunie, un, pēc viņas domām, arī man tur būšot ko darīt.
Aizgāju. Sākumā mēģinājām dažādus skečus un etīdes, un tieši tad uz Jauno teātri atnāca jaunais režisors Rihards Svjatskis. Faktiski man, Ulvim Katišam un vēl dažiem tuvākajiem mana gadugājuma kolēģiem palaimējās – tikām iekšā bez kādām atlasēm vai citiem iestāju pārbaudījumiem.
– Tagad gan izsludināta pieteikšanās jauniešu teātra studijā – no 14 līdz 24 gadiem. Dalībnieku atlase jau rīt, tas ir, 6. septembrī no pulksten 16 līdz 18 kultūras namā «Rota».
Tos, kam interesē teātris, aicinu nebaidīties. Atlase domāta, lai cilvēks varētu sevi parādīt, nav mūsu uzdevums aizbaidīt nākamos Jaunā teātra aktierus. Vai tā būtu proza, dzeja, kaut vai dziesma vai pantomīma. Nekādu uzņemšanas kvotu mums nav, ņemsim visus, kuri liksies noderīgi teātrim.
– Neesi pametis novārtā arī mūziku, vismaz pavasarī teātra 20 gadu jubilejā pirmizrādītajai masku spēlei «Paralēlā pietura» muzikālo noformējumu, cik zinu, veidoja Ulvis Katišs un Jēkabs Kalnājs.
Sākās tas faktiski ar Līvbērzi, kur iepriekšējā vasarā bija netradicionālās sporta spēles. No mūsu teātra uzaicināja Sadzīviski simfonisko orķestri, ar ko nu jau būsim pieskandinājuši vai visu Jelgavu. Dažādu sadzīvē un uz ielas sastopamu priekšmetu pārvēršana par mūzikas un ritma instrumentiem nav nekas jauns, šādu tehniku jau ilgi izmanto pat tāda pasaulē plaši atpazīstama muzikālā apvienība kā «Stomp».
Pieaicinājām arī Artūru Knopi un Miku Kanceviču no Jelgavas Bērnu un jauniešu mūzikas kluba (BJMK) un mēģinājām mūziku, uz vietas improvizējot, savienot ar dzeju un – sanāca daža laba dziesma. To pamēģinājām arī pagājušā gada Dzejas dienu pasākumā Driksas ielā.
Beidzās mūsu eksperimenti ar to, ka Rihards Svjatskis palūdza uztaisīt četras dziesmas «Paralēlajai pieturai». Šo uzdevumu mēs ar Ulvi godprātīgi paveicām, bet apetīte rodas ēdot, un Rihards ierosināja mums uztaisīt koncertu «Ak, Tu» un iekļaut to jubilejas pasākumu virknē. Tad nu drudžainā tempā sagatavojām vēl vairākus «gabalus», līdz sanāca veseli 14.
– Tad jau jādomā par ierakstu.
Romantiskā «Rafaello» nudien būtu pelnījusi ierakstu, bet tam atkal vajadzīgas finanses. Bija pat plāns saistīties ar pašu «Rafaello» izplatītājfirmu, bet kaut kā sakautrējāmies. Tīmeklī četru dziesmu video var sameklēt, tai skaitā «Rafaello», arī «Dziesmu par Ritvaru Purmali».
– Atgriežoties pie teātra, tagad tu (un arī Ulvis) piedalies visās Jaunā teātra repertuāra izrādēs.
Jā, sākās ar «Muzikantiem», tad «Nevarīgā būtne», «Reiz tirgū…» un «Paralēlā pietura», par ko jau runājām.
– Neaizmirstiet galveno pagājušās sezonas grāvēju «Kraukļu ligzda»!
Mums arī pašiem šī izrāde ļoti patīk, jo tur visu laiku kaut kas notiek, ir nemitīga darbība uz priekšu. Nav garu monologu un nevajadzīgu diskusiju, esam centušies piestrādāt arī pie kustībām.
– «Kraukļu ligzda» ir Alfrēda Hičkoka «gabals»?
Tas ir Hičkoka scenārijs pēc Džona Bakhana stāsta, pārveidots tā, lai to varētu izspēlēt četri aktieri. To latviskojis Rihards Svjatskis. Faktiski tas ir stāsts par mūsdienu latviešu Džeimsu Bondu – cilvēku bez īpašām supervaroņa spējām, bet ar milzīgu ticību labajam un misiju izglābt pasauli.
– Izrādē jūsu uz skatuves šķiet daudz vairāk par četriem.
Jā, faktiski mēs jau esam uzdevumu nedaudz atvieglojuši un esam septiņi (vai pat astoņi), bet vienalga iespaids ir tāds, it kā mūsu būtu daudz vairāk. Mēs ar Ulvi divatā atveidojam vienu personu – Jāni Ozoliņu (nevis Džeimsu Bondu).
Bet visi kopā atveidojam iztēles pārpilnus aktierus, kuri ir degsmes pilni radīt pirmo latviešu spiegu trilleri. Mūsu varoņi dara pilnīgi visu, lai uzburtu skatītājiem dzīvas filmas ilūziju. Viņi iejūtas neskaitāmos tēlos – noslēpumainos spiegos, ļaunos aģentos, pat lauku purva atveidojumā – un rada piedzīvojumu, romantikas un spriedzes karuseli, kam cauri iziet galvenais stāsta varonis.
– Vai nav tā, ka ar šiem drosmīgajiem un jauneklīgajiem eksperimentiem Jaunais teātris ir sadalījies un dažs labs no vecajiem aktieriem sāk kurnēt, jo nerod sev vietu?
Esam gan laikam sadalījušies, tas jāatzīst. Bet, cik zinu, jaunajā sezonā plānots iestudēt vismaz trīs izrādes, un pirmo sezonas iestudējumu – «Uz kailas pannas» – Rihards veidos pēc poļu dramaturga un karikatūrista Staņislava Mrožeka lugu motīviem, un tas domāts tieši nosacīti «vecajiem». Dienas gaismu izrāde piedzīvos novembra beigās.
– Vai tajā spēlēs arī jaunie?
Jaunie noteikti būs. Pa eksemplāram saņēmām arī mēs ar Ulvi, bet, zinot, ka nule sāktās studijas prasīs savu tiesu, tas vēl nav izlemts.
– Esi iekļuvis studenta godā?
Sāku apgūt multimediju komunikācijas Rīgas Stradiņa universitātē. Tā kā aizritējušas tikai dažas dienas, kas tas īsti ir, labāk laikam nejautāt. Foto un video man patīk jau no bērna kājas, un es ļoti ceru, ka jaunā specialitāte būs ar to saistīta.
– Par aktieri kļūt nemēģināji?
Mēģināju gan, arī Ulvis mēģināja un vēl viens otrs no Jelgavas Alunāna teātra. Diemžēl pārvarējām tikai pirmo kārtu, bet otro vairs ne. Arī konkursiņš nebija mazais – uz 20 aktieru vietām Latvijas Kultūras akadēmijā bija pieteikušies 170 pretendentu. Toties pieredzi guvām labu, vismaz komisijā sastapām visus teātra grandus ar Dž.Dž.Džilindžeru priekšplānā.
Ulvis iekļuva budžeta grupā un studēs komunikāciju zinātnes Latvijas Universitātē.
– Vai varēsiet savienot studijas ar teātri?
Jārēķinās ar to, ka teātris ir ļoti liela dzīves daļa, tāpēc pagaidām nevaru neko solīt, piemēram, uzņemties jaunas lielas lomas Jaunā teātra iestudējumos. ◆
Aicinājums
Jelgavas Jaunais teātris aicina jauniešus vecumā no 14 līdz 24 gadiem pieteikties teātra studijā! Studijas dalībnieki apgūs teātra pamatprincipus – skatuves kustību un runu, ritmiku, aktiermeistarību, improvizāciju, tēlu un lomu radīšanu utt.
Teātra studijas norises periods – no 2013. gada septembra līdz 2014. gada augustam; nodarbības – pirmdienās, trešdienās, piektdienās no pulksten 15.30 līdz 18 kultūras namā «Rota», Garozas ielā 15, Jelgavā.
Anketa atrodama mājas lapā www.jaunaisteatris.lv.
