Jelgavas Sv.Trīsvienības baznīcas tornī līdz 31. oktobrim skatāma Gunāra Kroļļa zīmējumu izstāde «Zemapziņas pārnesumi», bet šodien pulksten 17 mākslinieks viesosies mūsu pilsētā un tiksies ar skatītājiem.
Grafiķis G.Krollis ir viens no pašiem izcilākajiem vecākās paaudzes latviešu māksliniekiem. Viņam raksturīgs radošums un nepārtraukta mainība. Sākuma periodā mākslinieks meklēja un atrada visaptverošus tēlus, kas runāja paši par sevi, bet ar gadiem, krājoties dzīves pieredzei, grafikas lapas kļuva arvien daudznozīmīgākas, dziļākas, sarežģītākas, asociācijām bagātākas.
Jelgavas izstādē «Zemapziņas pārnesumi» eksponēti liela izmēra zīmējumi (100 × 70 cm). Jāatgādina, ka G.Krollis daiļrades sākumā aizrāvās ar linogriezumu, vēlāk strādāja oforta tehnikā. Laiku pa laikam viņš nodarbojas arīdzan ar akvareli un glezniecību. Nozīmīgs ir mākslinieka ieguldījums grāmatu ilustrāciju laukā. Liela viņa dzīves daļa pagājusi kā pedagogam, audzinot jauno grafiķu maiņu Latvijas Mākslas akadēmijā.
Zīmulis kā tehnika G.Krollim uzmanības centrā nu jau ir vairākus gadus. Zīmējumos dažādi laikmeti un dažādu tautu kultūras pastāv vienā laikā un telpā, krustojas un saaužas vienā veselumā. G.Krollis it kā būvē savu pasaules modeli, te paķerot neaptēstus akmens bluķus no viena perioda un pasaules reģiona, te apdarinātus kvadrus no cita gadsimta. Tos balsta – kā nu kuru reizi – kolonna, ieejas kāpnes senā templī, dažādu zinātņu simboli un priekšmeti. Akmenī iegravēti pazīstami tēli gan no seno alu zīmējumu perioda, gan no Mezopotāmijas, gan no Senās Ēģiptes, Senās Grieķijas laikiem vai viduslaiku Eiropas kultūras vēstures. Laiks te nepastāv mūsu ierastā izpratnē, visu nosaka mākslinieka griba, iztēle. Ielūkojoties zīmējumos, šķiet, ka G.Krollis atgādina par bagāto kultūras pagātni, kas veido šodienas pasauli un ko bieži mūsu virspusējā laikā piemirst.
Grafiķa zīmējumi prasīt prasās pēc krietnām zināšanām pasaules mākslas vēsturē. Taču šie laikmetu krustojumi nav pašmērķīgi. Darbu rašanos noteikušas autora pārdomas par pasauli, tās gaitu, arī par mums pašiem. G.Krollis tajos atklājas kā filozofs, kurš savas atziņas pauž ar tēliem.
Noteiktu baudu skatītājiem var sagādāt zīmējumu pētīšana tuvāk. Mākslinieks lietojis dažāda cietuma grafīta zīmuli (vietām sēpiju), te punktējot, te formas veidojot ar īsākām un garākām svītrām, te rūpīgi modelējot formas un gaismēnas, radot gan glezniecisku, gan skulpturālu iespaidu. Viss uzreiz nav atklāts – jāieskatās, jāiedziļinās, jāmēģina saprast, ko G.Krollis gribējis pateikt un ko redzētais atgādina man, skatītājam, kam ir cita dzīves un gara pieredze. ◆
