Ozolnieku novads nolēmis maksāt skolēniem, lai tie labi mācītos un nepamestu novadu
Lai motivētu skolēnus sasniegt augstākus panākumus un turpināt mācības Ozolnieku vidusskolā, ar nākamo gadu Ozolnieku novada Dome ikvienam vidusskolēnam, ja vidējā atzīme mācībās būs vismaz astoņas balles, ik mēnesi izmaksās 30 eiro stipendiju. Izglītības jomas eksperti vērtē, ka tālredzīgāk būtu ieguldīt pedagogu izaugsmē un mācību kvalitātes uzlabošanā, bet skolas vadība strikti apgalvo – nauda nebūs kā māneklis.
Seši no 13 Ozolnieku Domes sēdē esošajiem deputātiem bija par to, ka stipendijas saņemšanai jāpazemina atsevišķu mācību priekšmetu rezultātu latiņa līdz sešām ballēm, taču vairākums – septiņi – domnieki tomēr lēma, ka stipendijas no budžeta līdzekļiem par tik pieticīgām sekmēm skolēniem nepienākas.
Sākot izskatīt šo lēmumprojektu, pašvaldības Izglītības nodaļas vadītājs atklāja, ka prēmēt domāts tikai sešus labākos. U.Gāle arī piedāvāja labot lēmumprojektā noteikto prasību, ka nevienā no mācību priekšmetiem vērtējums nedrīkst būt zemāks par septiņām ballēm. Viņš piedāvāja, ka «minimālā atzīme varētu būt sešas balles».
Pret tādu ierosinājumu iebilda deputāte Dina Tauriņa («Vienotība»), kas ir arī Ozolnieku Mūzikas skolas direktore. «Vai tiešām nevarēsim atrast sešus skolēnus ar augstākiem mācību rezultātiem? Teorētiski tad var sanākt tā, ka mūzikā un sportā skolēnam ir desmit balles, matemātikā un ķīmijā sešas, bet vidējā atzīme astoņi – ļoti labs rezultāts! Tad jau bērns šo stipendiju var dabūt bez mācīšanās,» sprieda deputāte.
Vairākums no sēdē esošajiem deputātiem noraidīja I.Gāles priekšlikumu, taču atbalstīja deputāta Ģirta Neijas (Zaļā partija) ierosinājumu atcelt stipendijas saņēmēju skaita un pašvaldības budžetā šim mērķim paredzēto līdzekļu ierobežojumu. Tādējādi pie tās varēs tikt ikviens Ozolnieku vidusskolas 10. – 12. klases skolēns, kura vidējās sekmes mācībās būs vismaz astoņas balles, bet nevienā priekšmetā vērtējums nebūs zemāks par septiņām.
Plānots, ka 30 eiro ikmēneša stipendiju izmaksās, sākot no nākamā gada februāra. To piešķirs uz vienu mācību semestri, bet pēc tam rezultātus izvērtēs no jauna.
Patlaban Ozolnieku vidusskolā no 10. līdz 12. klasei mācās 54 skolēni, Domes sēdē izteicās U.Gāle.
«Nauda nav kā māneklis, bet gan kā novērtējums par labu darbu,» saka Ozolnieku vidusskolas direktore Klāra Stepanova. Viņas galvenais mērķis ir nevis noturēt devītklasniekus, lai tie turpina mācības pašu vidusskolā, bet gan motivēt bērnus sasniegt labākus rezultātus. «Visiem pamatskolu beidzējiem nav jāiet vidusskolā. Mums pašlaik paliek 50 procentu, un tas ir normāli. Taču profesionālajās skolās ir stipendijas, kāpēc lai mums nebūtu? Manuprāt, tas ir forši, ja bērns par savu darbu var saņemt 30 eiro,» uzskata direktore. Viņas prioritāte ir profesionāla, kvalitatīva un mūsdienīga mācību stunda, tāpēc jau tagad skolotājiem organizējot piecu dienu kursus augustā, kā arī pieredzi gūst citās skolās. ◆
Jāgulda kvalitātē
Linda Curika, izglītības politikas pētniece sabiedriskās politikas centrā «Providus»
◆ No vienas puses – arī augstskolās studentiem maksā stipendijas, un tāds 11. vai 12. klases skolēns daudz neatšķiras no augstskolas pirmkursnieka. Var arī saprast, ka skola tā motivē skolēnus, jo mēs taču zinām, ka vecāki saviem bērniem mēdz maksāt par miskastes iznešanu. Tomēr varbūt skolai lietderīgāk būtu materiāli atbalstīt nabadzīgās ģimenes un vairāk ieguldīt izglītības kvalitātē, lai skolēni grib šajā skolā mācīties. Vecāki savus bērnus neizņem no labām skolām, bet tieši mudina tajās turpināt mācības. Ja skolā ir problēmas ar nedraudzīgu vidi, izglītības kvalitāti, pedagogu attieksmi, nekādi 30 eiro nepalīdzēs. Tie nenoturēs labu skolēnu. Tāpēc nedomāju, ka šī stipendija varētu būtiski vairot skolēnu skaitu.
