Vislabāko rezultātu sasniegusi Jelgavas Spīdolas ģimnāzija krievu valodas eksāmenā (77,58 procenti no 100), bet vissliktāk gājis matemātikā Zaļenieku neklātniekiem – 6,63
Analizējot Valsts izglītības satura centra apkopotos pagājušā mācību gada centralizēto eksāmenu rezultātus, redzams, ka teju visām Jelgavas un Ozolnieku novadu, kā arī pilsētas vidusskolām kopumā to izdevies uzlabot. Jelgavas novada Neklātienes vidusskolā – pat par vairāk nekā desmit procentiem. Izņēmums ir visas mūsu puses profesionālās izglītības iestādes, kur vidējais vērtējums ir krities. Piemēram, matemātikā šajās skolās sasniegti tikai 18 procenti no iespējamiem simts.
«Šādu uzlabojumu, ko pagājušajā mācību gadā esam panākuši centralizētajos eksāmenos, drīzāk var skaidrot ar veiksmi. Kādi audzēkņi pie mums atnāk, ar tādiem strādājam. Citiem vārdiem – ja milti labi, arī cepums iznāk labs,» salīdzina Jelgavas novada Neklātienes vidusskolas direktore Irma Sērmūksle.
Saņem atbilstoši ieguldītajam darbam
Neklātienes vidusskolā (tajā ietilpst Centra, Svētes, Šķibes un Zaļenieku konsultāciju punkti) vidējais centralizēto eksāmenu vērtējums pagājušajā mācību gadā sasniedza teju 37,5 procentus, kas ir par 10,13 procentiem vairāk nekā 2011./2012. gadā. Vislabāk veicies svešvalodas eksāmenos. Piemēram, Centra konsultāciju punkta audzēkņi krievu valodā ieguvuši 64,3 procentus, bet Svētes neklātnieki angļu valodā – 56,6 procentus. Savukārt vērtējumu, līdzīgi kā citās izglītības iestādēs, visā Latvijā uz leju novilkusi matemātika. Centra konsultāciju punktā šajā priekšmetā iegūti 19,85 (pērn 25,9), Svētē – 17,68 (21,1), Šķibē – 36,56 (23,3), bet Zaļeniekos – tikai 6,63 (9,8) procenti.
«Matemātikas eksāmenu mūsu skolā nenokārtoja trīs audzēkņi. Divi bija tieši no Zaļenieku konsultāciju punkta. Viņi domāja, ka vienkārši atnāks un, neko nedarot, pārbaudījumu tomēr noliks. Centralizēto eksāmenu vērtējums īpaši neatšķīrās no gada atzīmes – katrs saņēma atbilstoši ieguldītajam darbam,» teic I.Sērmūksle. Viņa piebilst, ka skolotāji, katru gadu analizējot centralizēto eksāmenu uzdevumus, ir izpratuši to prasības un strādā, lai panāktu rezultātu. Tas paliek pašu audzēkņu ziņā, cik viņi gatavi ņemt pretī, norāda Neklātienes vidusskolas direktore.
Viens pavelk visus uz augšu
Uzlabot rezultātu visos centralizētajos eksāmenos, izņemot matemātiku, kur sasniegti 39,63 procenti (pērn 52), un vēsturi (62 procenti (pērn 68)), izdevies arī Ozolnieku vidusskolas beidzējiem. Direktore Klāra Stepanova uzskata, ka tā nav nejaušība, bet mērķtiecīgs pedagogu darbs, lai nodrošinātu kvalitatīvu mācību stundu, kā arī ieguldījums izglītības procesa uzlabošanā. Protams, rezultātu var ietekmēt dažādi subjektīvi faktori, piemēram, uztraukums pirms eksāmena. Taču kopumā valsts pārbaudes darbu iznākumā lielu pārsteigumu nevajadzētu būt.
Kopvērtējumā Ozolnieku vidusskolu šogad krietni uz augšu pavilcis rezultāts izvēles eksāmenā fizikā (74 procenti), kas ir trešais labākais rādītājs visos priekšmetos starp visām mūsu puses skolām. Izrādās, ka par to jāpateicas vienīgajam šā pārbaudījuma kārtotājam Arvīdam Pelēcim, kuram šis eksāmens bija nepieciešams turpmākajām datorzinību studijām. «Arī citiem mūsu skolēniem ir labi sasniegumi fizikā, par ko parūpējusies skolotāja Ina Galviņa. Viņa ir liela sava darba fanātiķe. Bērni skolotāju vienkārši gāž riņķī – pūš un elš, lai tikai iemācītos,» savu kolēģi slavē K.Stepanova. Eksaktos priekšmetus vidusskolā skolēni sākuši mācīties labāk, arī pateicoties izvēles izglītības programmai, kas paredz to pastiprinātu apguvi. Tas lieti noder turpmākās karjeras izvēlē.
Matemātika īpaši klibo profesionālajās skolās
Valsts izglītības satura centrs ir apkopojis un analizējis vairāk nekā 68 tūkstošus 2013. gada pavasarī kārtoto centralizēto eksāmenu datu, ar ko var iepazīties iestādes mājas lapā. «Ziņas» jau rakstīja, ka Jelgavas novadā vislabākie rezultāti tika sasniegti latviešu valodā un literatūrā, kur četras novada skolas pārspējušas valsts vidējo rādītāju – 55,7 procentus. Labi eksāmenos veicās arī pilsētas skolēniem. Izņēmums ir matemātika, kurā jelgavnieki sasniedza 49,6 procentus. Īpaši zems līmenis bija profesionālajās izglītības iestādēs, piemēram, Jelgavas Amatu vidusskolā iegūti 18,57, Mūzikas vidusskolā – 29,7, bet Jelgavas tehnikumā – 14,45 procenti. Tehnikuma direktora vietniece Nona Jakušova savulaik atzina, ka bieži vien skolā iestājas pamatskolā «aiz ausīm» izvilkti skolēni. Tāpēc pedagogiem tā vietā, lai apgūtu vidusskolas tēmas, ilgi nākas atkārtot pamatskolas vielu. ◆
Konkurss liecina – ir labas sekmes
Irina Pilvere, LLU Ekonomikas un sabiedrības attīstības fakultātes dekāne
◆ Programmās, kurās ir budžeta vietas, vidusskolēnu sekmes arvien ir labas, par ko liecina 2,5 – 3 jauniešu konkurss uz vienu valsts apmaksātu studiju vietu. Jāatzīst gan, ka matemātika visos laikos vidusskolu beidzējiem bijusi klupšanas akmens. Bet viss ļoti atkarīgs gan no skolas, kurā jaunietis mācās, gan paša gribas mācību vielu apgūt. Mūsu fakultātē ir tā – ja iztur pirmo semestri, tad viss notiek, jo pēc tam jau sāk studēt «taustāmākas lietas», ne vairs sēž lielā auditorijā un klausās lekcijas par vispārīgiem priekšmetiem. Es uz jauniešu zināšanu potenciālu skatos tīri cerīgi – viņi ir gudri, prot valodas un datorlietas. Pie mums atnāk mērķtiecīgi studenti.
Jau vidusskolā jāved uz uzņēmumiem
Jānis Saulītis, LU prorektora vietnieks
◆ Jautājums par vidusskolu beidzēju sekmēm un to izmaiņām ir ļoti labs, taču, lai uz to objektīvi atbildētu, nepieciešams apjomīgs pētījums. Protams, konkursi uz valsts apmaksātām studiju vietām kļūst aizvien mazāki, jo arī skolu beidzēju skaits sarūk – šogad vidusskolas beidz par 14 procentiem mazāk jauniešu nekā pērn. Budžeta vietu skaits pēdējos gados īpaši nemainās, tādēļ objektīvi ir arī tas, ka vidējais sekmju līmenis uzņemto vidū arī krītas. Pastāv viedoklis, ka vidusskolās mazāk tiek ielikti pamati, īpaši dabaszinībās, un vairāk māca gudrības – izpratni. Bet augstskolu programmas būvētas tā, ka šie pamati ir nepieciešami, tādēļ daļa pirmkursnieku «krīt nost» nepietiekamu pamatzināšanu dēļ. Drīzāk problēma ir tā, ka jaunietis nemaz neapzinās, ko no viņa prasīs konkrētajā studiju programmā – viņš neprot mācīties, jo grib, lai zināšanas ielej ar karoti. Vairāk jāattīsta arī tā sauktā karjeras orientācija, lai vidusskolēniem jau ļauj specializēties nozarēs, kas viņiem patīk. Piemēram, potenciālais programmētājs jāved uz programmēšanas uzņēmumu, kur speciālists viņam pateiks, ka viņa amatā būtiskas ir fizikas zināšanas. Bet komunikācijas interesentam jau skolā jāļauj taisīt videofilmas.
