Kopš Latvijā darbojas glābējsilītes projekts, izgāztuvēs, kāpņu telpās un citur atrasto mirušo zīdaiņu skaits būtiski samazinājies
2006. gadā sabiedrību pāršalca vēsts – gada laikā Latvijā atrasti deviņi miruši jaundzimušie, vēl divi noslepkavoti apzināti. Atkritumu konteineros, grāvmalās, namu liftos atrasti miruši zīdaiņi Latvijā nebija retums. Iespējams, izmisums, bezpalīdzība vai citi iemesli vecākiem likuši lemt par šādu soli. Daudzi par kliedzošajiem skaitļiem šausminājās, bet farmācijas kompānijai «Gedeon Richter» radās doma, kā varētu palīdzēt izmisušajiem vecākiem, dodot bērniem iespēju dzīvot. Kompānija bija gatava Latvijā ieviest projektu «Baby Box», par tā īstenotājiem izvēloties sabiedrisko attiecību kompāniju «Divi gani». Ar šo projektu ir aktualizēts sabiedrībā līdz šim skaļi nerisināts jautājums – izmesto mazuļu problēma. Projekts jau devis rezultātu: 2006. gadā Latvijā atrasti miruši 11 jaundzimušie, bet no 2009. līdz 2013. gadam – seši nedzīvi zīdaiņi.
Katrā reģionā pa vienai
Projekta «Glābējsilīte» Latvijā vadītāja Laura Zvirbule atzīst, ka sākotnēji daudz nācies sabiedrībai skaidrot idejas mērķus, citu valstu pieredzi. TNS aptaujas dati liecināja, ka 50 procenti iedzīvotāju glābējsilīšu ieviešanu Latvijā neatbalsta, līdz pamazām cilvēku domas un izpratne mainījās, stāsta L.Zvirbule.
2009. gada 8. septembrī Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas teritorijā Rīgā tika atklāts Latvijā pirmais «Baby Box» – vieta bērna dzīvībai. Tā izmaksas bija ap 21 tūkstoti latu, ko pilnībā finansēja «Gedeon Richter». Šis bija pirmais un dārgākais projekts. Izmaksas sadārdzināja Vācijā izgatavotās triecienizturīgās durtiņas, pa kurām bērniņš tiek ievietots gultiņā, to cena – 12,5 tūkstoši latu. Pēc bērna ielikšanas durtiņas aizveras un nodaļas māsu postenī atskan signāls. No ārpuses durvis atvērt vairs nevar, līdz iekšpusē tiek noņemta bloķēšana. Pēc trauksmes signāla pāris minūšu laikā pie «Baby Box» gultiņas ierodas medicīnas personāls.
Trīs mēnešus pēc «Baby Box» atklāšanas tajā tika ievietots pirmais mazulis – puisēns ar klāt pievienotu zīmīti ar dzimšanas datumu, svaru un citu informāciju, atstāts bija arī autiņbiksīšu komplekts un pudelīte ar ēdienu. Drīz vien puisītis nonāca pirmsadopcijas aprūpē jaunajā ģimenē. Kopumā četru gadu laikā Rīgas «Baby Box» ievietoti 18 mazuļu.
«Atklājot pirmo «Baby Box», mēs sapratām, ka sievietes no Daugavpils, Ventspils vai citām tālākām vietām nebrauks uz Rīgu, lai atstātu bērnu, jo viņš viņai nav svarīgs! Tāpēc bijām pārliecināti, ka šādas vietas nepieciešamas vismaz pa vienai katrā reģionā,» klāsta L.Zvirbule.
Uz vienu zināmo
vismaz trīs nezināmie
Nākamie projekta piedāvājumu bija gatavi pieņemt kurzemnieki. 2011. gada janvārī glābējsilīte atklāta Liepājas reģionālajā slimnīcā. Šoreiz projekta izmaksas bija krietni zemākas – 9860 latu. Ietaupījums panākts uz durtiņu rēķina. L.Zvirbule stāsta, ka uz aicinājumu atsaucās Rīgas Tehniskās universitātes speciālisti – viņi bija gatavi konstruēt un izgatavot identiskas durtiņas Vācijā ražotajām. Latvijā tapušās izmaksāja trīs reizes lētāk. Līdzekļu vākšanā iesaistījās Latvijas Bērnu fonds (LBF), iepriekšminētā farmācijas kompānija un Liepājas slimnīcas fonds.
Gandrīz paralēli Liepājai glābējsilīte atklāta arī Latvijas otrajā lielākajā pilsētā – Daugavpilī. Tā bija pirmā pilsēta, kur glābējsilīte izveidota ar ES finansiālu atbalstu par 11,3 tūkstošiem latu. Speciālisti rēķina, ka Latvijā uz katru atrasto mirušo zīdaini ir vismaz trīs neatrastu, taču Daugavpilī, kas ir Krievijas pierobeža, iespējamo nezināmo mirušo zīdaiņu īpatsvars tiek rēķināts vēl lielāks. Daugavpils silītē pērnvasar ielikta viena meitenīte.
Tālāk kārta bija Ventspilij, un arī šīs silītes tapšanas stāsts no iepriekšējiem atšķiras. Kāds liels pilsētas uzņēmums, gatavojoties savai jubilejai, viesus un sadarbības partnerus aicināja dāvanas vietā ziedot līdzekļus glābējsilītes projektam. Un 14 lielas kompānijas projektam saziedoja 11 tūkstošus latu. Ventspils «Baby Box» pagaidām tiek dēvēts par tukšo, jo tajā nav atstāts neviens mazulis.
Vietējie uzņēmēji neatbalstīja
Pagājušā gada pavasarī Latvijā piektā glābējsilīte tika uzstādīta Rēzeknē. Slimnīcas telpās atrasts vecs un neizmantots būcenis, kas kalpoja kā dažādu krāmu noliktava. Projekta izmaksas 11,5 tūkstošu latu apmērā segtas no ES līdzekļiem. Rēzeknes slimnīca bija pirmā, kas saņēma īpašu kastīti, ko turpmāk iegūs ikviens «Baby Box» atstātais mazulis, kad ar jaunajiem vecākiem no slimnīcas dosies mājās. Kastītē paredzēts ielikt visas mantas, kas kopā ar bērniņu atstātas glābējsilītē. Pūriņā mazajam līdzi tiek dota vēstule, kas stāsta par viņa dzīves pirmajiem mirkļiem pēc ievietošanas «Baby Box», kā arī vēstule jaunajiem vecākiem, kurā sniegts padoms, kā un kad vislabāk bērnam pateikt, ka viņš ticis adoptēts no glābējsilītes, stāsta L.Zvirbule.
Pēc pusgada atvērās arī Rēzeknes «Baby Box» durtiņas, caur kurām mediķu rokās nonāca 4900 gramu smaga un 56 centimetrus gara meitenīte. Kopā ar viņu māte bija atstājusi dzimšanas apliecību, līdz ar to bērnam atradeņa statusa nav un pirmsadopcijas aprūpē mazo nodot nav iespējams, kamēr viņš nav juridiski brīvs. Policijas un bāriņtiesas uzdevums bija sameklēt meitenītes vecākus, bet bērniņš dzīvo bāreņu namā.
Ideju par glābējsilīti novērtēja arī Madonas pašvaldība, kas ir vienīgā vieta, kur «Baby Box» neatrodas slimnīcā, bet tai blakus – izremontētā sūkņa mājiņā. Ir apritējis gads kopš glābējsilītes pastāvēšanas, un tā joprojām ir tukša. 14 tūkstošu latu vērto projektu finansēja Pētera Avena labdarības fonds «Paaudze».
Vēlmi par «Baby Box» izteica arī valmierieši, viņu pilsētā glābējsilīte atklāta 2013. gada vasarā. Šim projektam finansējumu piesaistīt bijis visgrūtāk, jo vietējie uzņēmēji nebija gatavi ieceri finansiāli atbalstīt. Līdz ar LBF ziedojumu un farmācijas kompānijas atbalstu, kā arī pašvaldības trīs tūkstošu latu lielo artavu nepieciešamos 9,3 tūkstošus izdevās savākt un glābējsilīti Valmierā izveidot.
Atlikusi Zemgale, kur pagaidām nav uzstādīts vēl neviens «Baby Box». Pēc vairāku gadu klusēšanas jelgavnieki beidzot piekrituši projektu ielaist arī savā pilsētā, un, ja iecerētais izdosies, kā plānots, jau nākamvasar Jelgavas slimnīcā varētu tikt atklāts astotais Latvijas «Baby Box».
Iespēja pārdomāt
Bērna ievietošana glābējsilītē ir galējs solis. Lai mudinātu sievieti lēmumu pārdomāt un meklēt citus situācijas risinājumus, pie visiem «Baby Box» izvietota informācija, kur visu diennakti iespējams zvanīt un saņemt psiholoģisku un praktisku palīdzību. Izcils piemērs ir Liepāja, kur konsultanta funkciju uzņēmies ginekologs psihoterapeits dakteris Armands Treimanis. Viņš pa krīzes tālruņa numuru atbalstu sniedzis četrām izmisušām māmiņām, un visi bērni arī palikuši pie mammām. Rīgā uz norādīto konsultatīvo tālruni tiek saņemti vidēji 30 zvanu dienā, stāsta L.Zvirbule.
Lai pašvaldībā uzstādītu «Baby Box», nepieciešama slimnīcas, pašvaldības, policijas un bāriņtiesas sadarbība. Silītē atstātais mazulis iegūst atradeņa statusu, kas ļauj nekavējoties sākt adopcijas procesu, un pēc desmit dienām jaundzimušais nonāk ģimenē. Vēl pēc dažiem mēnešiem bērniņš jau ir adoptēts. Latvijā rindā uz bērna adopciju gaida vairāk nekā 130 cilvēku.
Kāpēc atteicās?
L.Zvirbule atgādina, ka glābējsilīte nav garantija, ka turpmāk visas sievietes, kas negribēs bērniņu, meklēs «Baby Box». «Par to liecina arī Ventspils piemērs, kad divas nedēļas pēc «Baby Box» atklāšanas pilsētā uziets jaundzimušā līķis. Mēs neesam droši, ka šādu gadījumu nebūs, bet ticam, ka kādam bērniņam tā būs iespēja dzīvot,» pārliecināta L.Zvirbule. Projekts Latvijā guvis visu konfesiju atbalstu, saprotot, ka primārais tajā ir bērna dzīvība. Viņa nenoliedz, ka dažas mātes interesējušās, kā jārīkojas, lai atgūtu bērnu, bet neko tā arī nav darījušas. Vienu glābējsilītes bērniņu pametusi Krievijas iedzīvotāja, kura pēc dzemdībām Latvijā devusies atpakaļ uz savu valsti. Mazulis laimīgi dzīvo jaunajā ģimenē. Kāds cits ir izvarotas mammas bērns – sieviete psiholoģiski nespēja pieņemt mazuli, jo tas viņai bija kā atgādinājums par pārdzīvoto noziegumu. Vairāku bērniņu mātes bijušas atkarīgās, kurām par bērna likteni daudz vairāk rūpējusi narkotiku deva. Kādai sievietei pēc dzemdībām konstatēts ļaundabīgs audzējs, un, lai mazulis pēc viņas nāves augtu labā ģimenē, sieviete bērniņu atstāja glābējsilītē.
«Divi gani» par katru mazo veido datu bāzi, kā arī viņu jaunos vecākus konsultē, kā runāt un stāstīt bērniem, kā viņi nonākuši ģimenē. Ir mazuļi, kas atstāti ar klāt pievienotām zīmītēm un vēstulītēm, kurās minēts arī mātes rīcības motīvs. L.Zvirbule stāsta, ka par katru glābējsilītē atstāto nekavējoties tiek informēti mediji, kas faktu dara zināmu sabiedrībai un ģimenēm, kas gaida rindā uz bērniņa adopciju. ◆
