«Viss, ko nevaru jums rādīt un stāstīt, atrodas īpašā telpā ar koda atslēgu,» smej patruļkuģa «Jelgava» komandieris Ritvars Ozols, uzņemot «Ziņas» uz kuģa klāja
Pirms diviem mēnešiem Latvijas bruņotie spēki saņēma divkorpusu patruļkuģi «Jelgava». Krasta apsardzes patruļkuģu būves projekts paredz, ka deviņus vecos kuģus nomainīs pieci jauni, kas veicinās bruņoto spēku finanšu un personāla līdzekļu izmantošanas efektivitāti, turklāt jaunos kuģus varēs izmantot ne tikai militārām, bet arī civilām vajadzībām. Jaunie veiks ne tikai patrulēšanas un glābšanas darbus, bet tos varēs aprīkot ar naftas savākšanas un mīnu meklēšanas un iznīcināšanas iekārtām.
Domā par komandas ērtībām
Kuģa komandieris valgundnieks Ritvars Ozols stāsta, ka kuģa komandā ir astoņi cilvēki. «Esam gatavi reaģēt pusstundas laikā, kas uz ūdens nav daudz. Lielāki kuģi startē stundā,» stāsta komandieris, skaidrojot, ka kuģis vēl nav aprīkots ar iekārtām, kas paredzētas militārajām darbībām, tāpēc komanda pašlaik gatava iesaistīties cilvēku glābšanā. Notikušas arī vairākas mācības ar gaisa spēkiem, lai abi dienesti varētu saskaņot rīcību.
Komandieris lepojas, ka, būvējot kuģi, maksimāli samazinātas trokšņu un vibrācijas iespējas, lai komanda jūrā justos pēc iespējas komfortablāk un varētu veikt savus pienākumus. Kuģim ir arī klimatkontrole – katrā telpā iespējams nodrošināt savu temperatūras režīmu.
Ļoti stabils kuģis
«Ir 50 veidu, kā izvairīties no jūras slimības, bet neviens nedarbojas,» atzīst kuģa komandieris, piebilstot, ka jūras slimība liecina tikai par to, ka cilvēks ir vesels. Tiesa, tiem, kuriem jūras slimība izpaužas ļoti stipri, dienests flotē jāpamet.
«Jelgava» gan ir ļoti stabils kuģis, jo virsma, kas saskaras ar ūdeni, ir plāna kā naža akmeņi: «Protams, katrs komandieris uzskata, ka viņa kuģis ir labākais, taču šajā ziņā pārsitam pārējos, arī trīsarpus metru viļņos varam iet ar pilnu ātrumu, citiem tas jāsamazina.» Manuāli iespējams arī mainīt smaguma centrus, jo kuģa apakšā ir divi stabilizatori, kurus var regulēt ar pulti. ◆
